Austrālijas dolārs

Austrālijas dolārs
$
Austrālijas dolārs ir Austrālijas Republikas oficiālā valūta, ko lieto arī Kokosu (Kīlinga) Salās, Norfolkas Salā un Ziemsvētku Salā. To parasti apzīmē ar dolāra zīmi ($), vai ar A$, lai atšķirtu no citu valstu valūtām, ko arī sauc par dolāriem. 1 dolārs atbilst 100 centiem. Pamatojoties uz 2010. gada datiem, Austrālijas dolārs ir piektā mainītākā valūta aiz ASV dolāra, eiro, jēnas un sterliņu mārciņas. Centrālā banka, kas izdot valūtu, ir Austrālijas Rezervju banka. 2012. gada aprīlī viens Austrālijas dolārs atbilda 55,2 santīmiem.

Zeme (teritorija)
  • Hērda Sala un Makdonalda Salas
    Hērda Sala un Makdonalda Salas ir Austrālijas ārējā teritorija Indijas okeāna dienvidos. Sastāv no divām daļām: lielākās Hērda salas un 44 km attālajām Makdonalda salām. Teritorija ir neapdzīvota, Hērda salā atrodas neregulāri lietota polārstacija. Salas ir vulkāniskas izcelsmes. Hērda salas 2745 m augstais vulkāns Mosona smaile ir augstākais Austrālijas kalns.

    * Hērda Salas un Makdonalda Salu oficiālā mājaslapa
  • Kokosu
    Kokosu (Kīlinga) Salas ir Austrālijas teritorija. Šīs salas ir izvietojušās uz diviem atoliem, savukārt tie sastāv no 27 atsevišķām salām. Kokosu (Kīlinga) Salas atrodas Indijas okeānā aptuveni pusceļā no Šrilankas uz Austrāliju.

    1886. gadā Kīlinga salas un Ziemsvētku salu iekļāva Šauruma apmetņu kroņa kolonijā (Сrown Colony of the Straits Settlements), bet 1946. gadā Singapūras kolonijas sastāvā. 1955. gadā Kokosu salas kļuva par Austrālijas Savienības daļu.
  • Ziemsvētku Sala
    Ziemsvētku Sala ir Austrālijas teritorija Indijas okeānā. Tā atrodas 2600 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Austrālijas pilsētas Pērtas, 500 km uz dienvidiem no Indonēzijas galvaspilsētas Džakartas un 975 km no Kokosu (Kīlinga) Salām. Uz salas dzīvo 2 072 iedzīvotāji, kuri dzīvo vairākās apdzīvotās vietās salas ziemeļu daļā. To sauc par "Ziemsvētku salu", jo tā tika atklāta Ziemassvētkos 1643. gada 25. decembrī.

    Ģeogrāfiskā izolētība un minimālā cilvēku iejaukšanās ļāvusi salā saglabāties daudzām endēmiskām augu un dzīvnieku sugām, kas ieinteresē zinātniekus un naturālistus. 63% no tās 135 kvadrātkilometru platības (52 kv mi), ir Austrālijas nacionālais parks. Uz salas notiek fosfāta ieguve.
  • Austrālija
    Austrālija (en), oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē. Pēc platības tā ir sestā lielākā valsts pasaulē. Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija aizņem visu kontinentu. Austrālijā ietilpst arī Tasmanija un vairākas mazākas salas Indijas un Klusajā okeānā. Kopš 1933. gada Austrālijas valdība ir izteikusi teritoriālas pretenzijas uz Austrālijas Antarktisko Teritoriju. Austrālijas tuvākās kaimiņvalstis ziemeļos ir Indonēzija, Austrumtimora un Papua-Jaungvineja, ziemeļaustrumos — Zālamana Salas, Vanuatu un Jaunkaledonija, bet dienvidaustrumos — Jaunzēlande.

    Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni. Pirmie eiropieši, kuri 1606. gadā sasniedza Austrālijas krastus, bija nīderlandiešu jūrasbraucēji. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste, nosaucot to par Jaundienvidvelsu. Tur briti izveidoja izsūtīto noziedznieku koloniju. 19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju. 1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis, tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes. , apvienojoties sešām kolonijām, tika dibināta Austrālijas Savienība.
  • Kiribati
    Kiribati (kiribatiešu un ), pilns nosaukums Kiribati Republika ir salu valsts Klusā okeāna centrālajā daļā. Valsts aizņem Gilberta salas un lielāko daļu no Fēniksa un Laina salām, kopā 32 atoli un salas. Jūras līmeņa celšanās, ko izraisa globālā sasilšana, ir nopietns drauds Kiribati un citām reljefa ziņā zemākajām Klusā okeāna salām. Kiribati salas, tāpat kā citas, ir veidotas no vulkāniskajiem iežiem un koraļļiem.

    Kiribati nosaukums cēlies no Gilberta salu nosaukuma izrunas kiribatiešu valodā.
  • Nauru
    Nauru (nauruiešu: Naoero; en), oficiāli Nauru Republika, ir salu valsts Mikronēzijā, Klusajā okeānā, 59 kilometrus uz dienvidiem no ekvatora. Tuvākie kaimiņi atrodas 300 km uz austrumiem esošajā Banabas salā, Kiribati Republikā. Nauru ir pasaulē mazākā salu valsts (tās platība ir 21 km²), mazākā neatkarīgā republika un pasaulē vienīgā republika bez oficiālas galvaspilsētas. Nauru ir arī vismazāk apdzīvotā ANO dalībvalsts.

    Sākotnēji Nauru apdzīvoja tikai polinēziešu un mikronēziešu tautas. 19. gadsimta beigās Vācijas Impērija to anektēja un izveidoja par savu koloniju, bet pēc Pirmā pasaules kara tā kļuva par Austrālijas, Jaunzēlandes un Apvienotās Karalistes kopmandātteritoriju. Otrā pasaules kara laikā Nauru okupēja Japānas Impērija, bet pēc kara tā atkal nokļuva iepriekš minēto valstu aizbildniecībā. Nauru neatkarību ieguva tikai 1968. gadā.
  • Norfolkas Sala
    Norfolkas Sala (en, norfolkiešu: Norfuk Ailen), pilnajā nosaukumā Norfolkas Salas Teritorija, ir viena no Austrālijas ārējām teritorijām, kas aizņem pašu Norfolkas salu, kā arī netālās Nipīena un Filipa salas.

    Salas simbols ir Dažādlapu araukārija, kas attēlota karogā.
  • Tuvalu
    Tuvalu (tuvaliešu: Tuvalu, en, ), līdz 1975. gadam Elisa Salas, ir valsts Polinēzijā. Ziemeļos un ziemeļrietumos robežojas ar Kiribati teritoriālajiem ūdeņiem, austrumos ar Tokelau teritoriālajiem ūdeņiem, dienvidaustrumos ar Samoa un Volisas un Futunas ūdeņiem, dienvidos ar Fidži ūdeņiem, bet rietumos ar Zālamana Salu teritoriālajiem ūdeņiem. Valsts atrodas uz arhipelāga, kuru veido pieci atoli un četras salas. Kopējā platība 26 km², un pēc šī rādītāja tā ir ceturtā mazākā pasaules valsts. Sauszemes krasta līnijas garums ir 21 km. 2011. gadā Tuvalu dzīvoja 10 544 cilvēku, galvenokārt polinēzieši, un tā ir trešā mazākā pasaules valsts pēc iedzīvotāju skaita. Valsts galvaspilsēta ir Funafuti.

    Salas, kur mūsdienās atrodas Tuvalu, 1568. gadā atklāja spāņu jūrasbraucējs Alvaro de Mendanja.