Ģeogrāfiskā karte - Daugavpils novads (Daugavpils municipality)

Daugavpils novads bija 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē un Sēlijā, kurā apvienoja 19 bijušā Daugavpils rajona pagastus. Novada dome atradās Daugavpilī, kurai ir valstspilsētas statuss un tā novada teritorijā neietilpa. 2021. gadā to kopā ar Ilūkstes novadu apvienoja Augšdaugavas novadā.

Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas bijusī Daugavpils komtureja tika sadalīta. Vecā Dinaburgas viduslaiku pils (tagad Naujenē) palika Livonijas Pārdaugavas hercogistei, bet tās daļa Daugavas kreisajā krastā nokļuva Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, kādu laiku saglabājot savu vēsturisko nosaukumu (Daugavpils draudzes novads). 1566. gadā Livonijas hercogistes teritorijā izveidoja Daugavpils distriktu, bet 1629. gadā Inflantijas vaivadijas sastāvā izveidoja Daugavpils traktu. Pēc 1666.—1667. gada baznīcas reformas uz dienvidiem no Daugavas (Kurzemes un Zemgales hercogistes pusē) apmetās vecticībnieki, kas pāri Daugavai ieceļoja arī Daugavpils traktā.

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadija tika iekļauta Pleskavas guberņas sastāvā kā Daugavas province (Двинская провинция). Jau 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās dienvidu daļā izveidots Daugavpils apriņķis (Динабургский уезд). Pēc Dinaburgas pārdēvēšanas par Dvinsku 1893. gadā apriņķis tika pārdēvēts par Dvinskas apriņķi (Двинский уезд).

Pēc Otrā Latgales kongresa iniciatīvas Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai. 1917. gada 31. decembrī Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā tika apstiprināta Daugavpils apriņķa pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai.

1918. gada 18. novembrī Tautas padomes pasludinātajā apvienotajā un neatkarīgajā Latvijas valstī ietilpa arī Daugavpils apriņķis. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada sākumā Daugavpils apriņķi ieņēma lielinieku karaspēks. 1919. gada vasarā Latvijas un Lietuvas armijas ieņēma Ilūkstes apriņķa rietumdaļas pagastus, bet Polijas armija 1919. gada oktobrī ieņēma Grīvas pilsētu un sešus Ilūkstes apriņķa austrumdaļas pagastus, kas tika administratīvi iekļauti tolaik Polijai piederošajā Braslavas apriņķī. Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada vasarā šo teritoriju ieņēma Latvijas armija, bet 1920. gada oktobrī arī Lietuvas armija bija spiesta atstāt tās ieņemto teritoriju Daugavas kreisajā krastā.

1924. gada jūnijā Daugavpils apriņķim pievienoja Rudzātu pagastu no Rēzeknes apriņķa 1940. gada sākumā Daugavpils apriņķī bija 6 pilsētas un 25 pagasti.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Daugavpilij piešķīra republikas nozīmes pilsētas statusu un izdalīja no apriņķa sastāva. 1941. gada 18. martā Krustpils un Gostiņu pilsētas un četri pagasti tika pievienoti Jēkabpils apriņķim, bet 1947. gada 16. oktobrī no Daugavpils apriņķa tika atdalīts Krāslavas apriņķis.

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Daugavpils apriņķi likvidēja un tā teritorija iekļāva Daugavpils, Līvānu un Preiļu lauku rajonos. Ilūkstes apriņķa teritorija tika iekļauta Aknīstes, Grīvas un Ilūkstes lauku rajonos. No 1952. gada 7. aprīļa līdz 1953. gada 21. aprīlim Daugavpils rajons ietilpa Daugavpils apgabalā. 1953. gadā Grīvas pilsētu apvienoja ar Daugavpili, bet Grīvas rajonu pievienoja Daugavpils rajonam. 1962. gada 17. aprīlī Daugavpils rajonam pievienoja arī Ilūkstes rajonu.

2009. gada 1. jūlijā Daugavpils rajonu likvidēja un tā teritoriju sadalīja Daugavpils un Ilūkstes novados.