Eiro
€
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību. Tā ir izveidojusies kā vislielākā monetārā reforma Eiropā kopš Romas impērijas laikiem, apvienojot praktiski visu Eiropu vienā naudas tirgū un veicinot politisko integrāciju. 1 eiro sastāv no 100 centiem.Eiro kā valsts valūtu lieto Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Sanmarīno, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Vācijā.
Eiro tika laists apgrozībā 2002. gada 1. janvārī, divu mēnešu laikā nomainot valstu nacionālās naudas vienības.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu visās ES valstīs oficiālajos dokumentos var lietot tikai euro. Šī forma lietota arī latviskajā Lisabonas līguma tekstā, tomēr ar īpašu atrunu, ka tas "neietekmē pastāvošo latviešu (..) valodas rakstību", jo turpinājās diskusijas gan Latvijā, gan ar Eiropas institūcijām par jaunās valūtas nosaukumu latviešu valodā.
Valsts valodas likums nosaka, ka jaunus terminus latviešu valodā apstiprina Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (TK) un oficiālajā (publiskajā) saziņā ir jālieto apstiprinātie termini. 2002. gadā TK nolēma, ka ieteicamā šā termina forma ir eira, bet 2004. gadā to papildināja, nosakot, ka "latviešu valodas rakstībā nav pieļaujama forma euro".
Šim lēmumam nepiekrita Latviešu valodas ekspertu komisija, Valsts valodas centrs, Latviešu valodas institūts, Valsts valodas aģentūra un Valsts valodas komisija. 2005. gada 26. jūlijā tika pieņemti MK noteikumi (vairs nav spēkā), ar kuriem latviešu valodā tika ieviesta divējāda pretrunīga rakstība:
* 2. pants nosaka, ka "Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukums latviešu valodā lietojams vīriešu dzimtes nelokāmajā formā — eiro";
* 3. pantā teikts, ka "tiesību aktos lietojams Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukums "euro", vārdu euro rakstot slīprakstā".
Praksē tas rada situācijas, kad nav skaidrs, kuru formu lietot.
Saskaņā ar Eiropas Centrālās Bankas 2013. gada 19. aprīļa lēmumu par eiro banknošu nominālvērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības (ECB/2013/10) 1. panta 2. daļas b) punktu pie eiro banknošu dizaina elementiem pieder ar romiešu vai grieķu alfabēta burtiem rakstīts valūtas nosaukums un uz otrās sērijas eiro banknotēm — arī ar kiriliskā alfabēta burtiem rakstīts valūtas nosaukums. Tāpēc arī uz Latvijas banknotēm būs rakstīts "euro" latīņu, "ευρω" grieķu un "евро" kirilicas rakstībā neatkarīgi no vietējo institūciju lēmumiem.
Zeme (teritorija)
-
Majota
1500. gadā tika izveidotas Maores jeb Mavuti (arābu val. - جزيرة الموت) sultanāts. 1503. gadā kā pirmie no eiropiešiem Majotu atklāja portugāļu jūrasbraucēji, taču nekolonizēja to. 1832. gadā Majotu pakļāva Andriantsolijs- agrākais Boinas karalistes valdnieks no Madagaskaras salas. 1833. gadā to pakļāva blakus esošais Mvali sultanāts (franču val. - Mohéli sala), bet 1835. gadā 19. novembrī- Nzvani (franču val. - Anjouan) sultanāts, kas tajā iecēla gubernatoru- kadiju (gubernatoru, kas veic tiesneša funkcijas). 1836. gadā Majota ieguva neatkarību un to pārvaldīja vietējais sultāns. -
Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes
Teritorijā nav patstāvīgo iedzīvotāju, bet ir 4 zinātniskās stacijas un vairāki militārie garnizoni. Teritorija ietver: -
Andora
Andora ir parlamentāra demokrātija un līdzfirstiste, kas sastāv no septiņiem pagastiem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Andora la Velja. Tā nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet tās oficiālā valūta ir eiro. Kopš 1993. gada ir ANO dalībvalsts. -
Austrija
Austrijas platība ir 83 849 km², un 2009. gadā šajā valstī dzīvoja aptuveni 8,36 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas ir katoļi. Valsts galvaspilsēta ir Vīne, kur dzīvo aptuveni 20% no visiem Austrijas iedzīvotājiem. Oficiālā valoda ir vācu valoda. Austrijas iedzīvotāju lielākā daļa ir etniski vāciešiem tuvi radnieciskie austrieši. Lielākās minoritātes ir slovēņi, horvāti un ungāri. Valsts galva ir Austrijas prezidents, bet valdības galva — kanclers. -
Beļģija
Beniluksa savienības locekle, NATO un Eiropas Savienības dibinātājvalsts. Briselē atrodas Eiropas Savienības galvenā mītne, kā arī vairāku nozīmīgu ES institūciju mītnes. Beļģija ir daļa no Šengenas zonas, un tajā ir ieviesta Eiropas valūta eiro. -
Francija
Francija kopš 17. gadsimta beigām ir viena no pasaules lielvarām. 18. un 19. gadsimtā tā kļuva par koloniālu impēriju. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Mazajās Antiļu salās. Francija bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G7 locekle, tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudzas atomelektrostacijas. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika. -
Grieķija
Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija, Rietumu filozofija, Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma, ieskaitot komēdiju un traģēdiju. -
Igaunija
Kopš 13. gadsimta igauņu apdzīvotā zeme bija dāņu, vācu, zviedru un krievu pakļautībā. Vēsturiski un arī kultūras ziņā Igaunijai vienmēr ir bijusi cieša saikne ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar Ziemeļvalstīm. Par neatkarīgu valsti Igaunija kļuva, Otrā pasaules kara laikā pēc 1940. gada nokļuva PSRS un Vācijas okupācijā, neatkarības atjaunošana tika pasludināta, bet pilnībā atjaunota , ko atzina arī PSRS valdība. -
Itālija
Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna. -
Kipra
Kipra ir trešā visvairāk apdzīvotā valsts Vidusjūrā un tā ir viena no populārākajām tūristu galamērķiem. 2004. gada 1. maijā Kipra kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti un 2008. gada 1. janvārī Kipras Republika pievienojās eirozonai. -
Latvija
Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Latvijas pamatlikums ir Satversme. Latvijas parlamentu (Saeimu) uz četriem gadiem ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pašlaik darbojas 14. Saeima, kas tika ievēlēta 2022. gadā. Valsts galva ir prezidents, ko Saeima ievēl uz četriem gadiem, pašreizējais valsts prezidents ir Egils Levits, kuru ievēlēja 2019. gadā 8. jūlijā. Valdības galva ir Ministru prezidents, kura kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirza valsts prezidents, pašreizējais Ministru prezidents ir Arturs Krišjānis Kariņš. Ministru prezidents izveido valdību (Ministru kabinetu), kurā pašlaik ietilpst 13 ministrijas. -
Lietuvas Padomju Republika
Pēc 1918. gada Novembra revolūcijas Vācijas impērijā Lietuvas valsts padomes prezidijs 1918. gada 11. novembrī par pirmo Lietuvas pagaidu valdības vadītāju apstiprināja Augustīnu Voldemāru. Lietuvas un Baltkrievijas poļi nodibināja "Austrumu nomaļu aizsardzības komiteju" un lūdza Polijas armijas palīdzību. Juzefs Pilsudskis 7. decembrī iekļāva šīs komitejas organizētās bruņotās vienības Polijas armijas sastāvā. -
Luksemburga
Luksemburga ir Eiropas Savienības, NATO, ESAO, ANO un Beniluksa dalībvalsts. Ziemeļrietumos Luksemburga robežojas ar Beļģiju, austrumos ar Vāciju un dienvidos ar Franciju. -
Malta
Malta ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. Tajā pašā gadā Malta kļuva par ANO dalībvalsti, bet 2004. gadā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. -
Melnkalne
Kopš 2010. gada Melnkalne ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā. Kopš 2017. gada NATO dalībvalsts. -
Monako
Monako ir konstitucionālā monarhija un firstiste, kas tiek iedalīta četrās daļās. Valsts vara pieder Monako princim Albēram II. Kopš 1993. gada Monako ir pilntiesīga ANO dalībvalsts. Formāli Monako nav Eiropas Savienības daļa, bet tai ir sadarbība vairākās jomās. 2002. gadā par Monako oficiālo valūtu kļuva eiro. 2004. gadā Monako kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti. Tā ir arī Frankofonijas dalībvalsts. -
Nīderlande
Nīderlandē ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no 12 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Amsterdama, bet valsts valdība atrodas Hāgā. Lai gan tā ir viena no mazākajām valstīm Eiropā, tai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma Eiropas dzīvē. Kopā ar Beļģiju un Luksemburgu, Nīderlande veido tā saukto Beniluksa ekonomisko savienību. Nīderlande 1952. gadā kļuva par Eiropas Kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Nīderlande kopš 1985. gada ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. -
Olande
Arhipelāga platums ziemeļu-dienvidu virzienā ir apmēram 130 km, tajā ietilpst 60 apdzīvotas salas un vēl apmēram 6500 neapdzīvotas salas un šēras. Olande aizņem 1481 km2 lielu teritoriju (kopā ar ūdeni — 13 324 km2), lielākais augstums virs jūras līmeņa ir 132 m. Lielākā no salām ir Olande (640 km2), tajā dzīvo ap 90% no salu 27 700 iedzīvotājiem. Salu galvaspilsēta ir Mariehamna (11 186 iedzīvotāji). -
Portugāle
Portugāles nosaukums ir cēlies no romiešu nosaukuma Portus Cale. Cale bija nosaukums apmetnei, kura atradās pie Douru upes ietekas Atlantijas okeānā (mūsdienās Portu pilsēta). Aptuveni 200 gadus p.m.ē. Otrā pūniešu kara laikā romieši iekaroja kartāgiešu pakļauto Pireneju pussalu, un, iekarojot Cale apmetni, pārdēvēja to par Portus Cale (Portus nozīmē "osta"). Viduslaikos Portus Cale reģionu vestgoti un svēbi sauca par Portucale. 7. un 8. gadsimtā nosaukums Portucale pārveidojās par Portugale, un 9. gadsimtā to attiecināja uz teritoriju starp Douru un Miņu upēm. -
Sanmarīno
Platības ziņā Sanmarīno ir trešā mazākā valsts Eiropā. Administratīvi sīkāk Sanmarīno dalās deviņās pašvaldībās. Valsts ienesīgākā saimniecības nozare ir tūrisms. -
Slovākija
Slovākija ir parlamentāra republika, kas sastāv no astoņiem apgabaliem. Oficiālā valsts valoda ir slovāku valoda. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bratislava. Slovākija ir ANO, ES, NATO, ESAO un PTO pilntiesīga locekle. -
Somija
Somijā dzīvo tikai 5,3 miljoni iedzīvotāju, lai gan pēc platības tā ir viena no lielākajām valstīm Eiropas Savienībā. Pēc apdzīvotības blīvuma (16 cilv./km²) Somija ir viena no visretāk apdzīvotajām Eiropas valstīm. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo valsts dienvidos, Somijas galvaspilsētā Helsinkos un tās apkārtnē. Oficiālās valsts valodas ir divas, somu un zviedru valoda, lai gan 92% iedzīvotāju ir somi, bet zviedri ir tikai 6%. Zviedri dzīvo galvenokārt Olandē (Ālandu salās), šai teritorijai ir piešķirta autonomija. Somijas platība ir 337 tūkstoši km². No kopējās teritorijas aramzeme aizņem 8%, meži — 57%, ezeri — 9% un purvi — 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība, tie valsti nodrošina ar kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdru, ko pārsvarā izmanto kā kurināmo. Somijas krasta līnija ir ļoti robota, ar daudzām sīkām salām un šērām. Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību. -
Spānija
Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunajos laikos, kad tā kļuva par visu pasauli aptverošu impēriju. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valodā runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku. -
Vācija
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. -
Īrija
Politiski Īrija ir sadalīta starp Īrijas valsti, kas aizņem aptuveni 80% no salas, un Ziemeļīriju, kas ir Apvienotās Karalistes zeme. Salā dzīvo apmēram 6,4 miljoni iedzīvotāju, lielākā daļa salas austrumu piekrastē. Aptuveni 4,6 miljoni dzīvo Īrijas Republikā, bet atlikušie 1,8 miljoni — Ziemeļīrijā. Lielākās pilsētas ir Dublina, Belfāsta un Korka. -
Gvadelupa
Kā daļa no Francijas, tā ir Eiropas Savienības un eirozonas sastāvā, kurā tāpat kā citās eirozonas valstīs lieto eiro. Tā kā Gvadelupa ir aizjūras teritorijā, tā nav iekļauta Šengenas zonā. Oficiālā valoda ir franču valoda, bet tiek lietota arī Antiļu kreolu valoda. -
Martinika
-
Senbartelmī
Senbartelmī salu pirmie savā īpašumā ieguva francūži 1648.g., bet 1784.g. tika pārdota Zviedrijai. Zviedru periods atstājis salā daudzus raksturīgus vietvārdus, kā arī trīs kroņus Senbartelmī ģerbonī. -
Senmartēna
Tā kā Senmartēna ir daļa no Francijas, tās oficiālā valūta ir eiro, bet kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantots arī dolārs. Senmartēnas ekonomika galvenokārt balstās uz tūrismu un finanšu pakalpojumu sniegšanu. Katru gadu Senmartēnu apmeklē apmēram viens miljons tūristu un tiek lēsts, ka aptuveni 85% no Senmartēnas iedzīvotājiem strādā ar tūrismu saistītos sektoros. -
Senpjēra un Mikelona
Senpjēra un Mikelona ir Francijas aizjūras teritorija un Eiropas Savienības daļa. Šeit imigrācijas procedūra ir tāda pati kā Eiropas Savienībā, bet ir daži izņēmumi personām, kas nav Francijas pilsoņi. -
Gviāna
Gviāna ir ne tikai lielākais, bet arī vismežainākais Francijas departaments, jo 99% Gviānas platības klāj meži. Tur atrodas Gviānas Amazones parks, kurš ir lielākais ES nacionālais parks, aizņemdams 41% Gviānas teritorijas. Gviānā atrodas Eiropas Kosmosa aģentūras galvenais kosmodroms — Gviānas kosmiskais centrs.