Bosnija un Hercegovina
Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.
Sastāv no autonomajām administratīvajām vienībām — Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, Serbu Republikas un Brčko apriņķa.
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba. Tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju ziemeļos, Serbiju ziemeļaustrumos, Bosniju un Hercegovinu austrumos, Melnkalni dienvidaustrumos un Adrijas jūru dienvidos. Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu. Kopš 2009. gada 1. aprīļa Horvātija ir NATO dalībvalsts. 2011. gada 9. decembrī Horvātija un Eiropas Savienība parakstīja pievienošanās līgumu un 2013. gada 1. jūlijā tā kļuva par 28. Eiropas Savienības dalībvalsti.
Romas impērijas laikā mūsdienu Horvātijas teritorija bija sadalīta starp Dalmācijas un Panonijas provincēm. 293. gadā imperators Diokletiāns savā dzimtajā Salonas pilsētā (tagad Splita) pavēlēja celt milzu pili, kas kļuva par imperatora rezidenci. 7. un 8. gadsimtā Horvātiju ieņēma avāri un slāvi. 1102. gadā Horvātija tika apvienota personālūnijā ar Ungāriju. No 1420. līdz 1797. gadam Dalmācija un Istrija bija Venēcijas republikas sastāvā.
Kosova
Kosova, oficiāli Kosovas Republika ir valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā. Tās 2008. gadā pasludināto neatkarību no Serbijas atzinusi tikai daļa no ANO dalībvalstīm.
Pēc tam, kad 2012. gadā Serbijai piešķīra Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, Eiropas Savienības Padome ieteica Kosovai izpildīt virkni priekšnoteikumu, pirms uzsākt diskusijas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu.
Maķedonija
Maķedonija, oficiālais pašnosaukums Maķedonijas Republika, pagaidu oficiālais nosaukums Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (Поранешна Југословенска Република Македонија), ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas uz Balkānu pussalas. Valsts ir viena no bijušajām Dienvidslāvijas republikām, kura pasludināja neatkarību 1991. gadā. Maķedonija aizņem aptuveni 38% no kopējās Maķedonijas reģiona platības. Robežojas ar Grieķiju dienvidos, Bulgāriju austrumos, Serbiju un Kosovu ziemeļos un Albāniju rietumos. Valsts reljefs lielākoties ir kalnains. Lai gan tā ir iekšzemes valsts, tai ir vairāk nekā 50 ezeri un 16 kalni, kas ir augstāki par 2000 metriem.
Maķedonija ir suverēna, neatkarīga , demokrātiska , un labklājīga valsts. Valsts galvaspilsēta ir Skopje ar 506 926 iedzīvotājiem (2004.). Citas lielākās pilsētās ir Bitola, Kumanova, Prilepa, Tetova, Velesa, Ohrida un Gostivara. Maķedonijas platība 25 713 kvadrātkilometri un tajā dzīvo ap 2 114 550 iedzīvotāju (2009.), no kuriem lielākā daļa ir maķedonieši. Valsts oficiālā valoda ir maķedoniešu valoda, bet oficiālā valūta ir Maķedonijas dinārs.
Melnkalne
Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.
Tās krastus apskalo Adrijas jūra.
Serbija
Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā. Ziemeļos tā robežojas ar Ungāriju, austrumos tā robežojas ar Rumāniju un Bulgāriju, dienvidos ar Ziemeļmaķedoniju, Kosovu un Albāniju, bet rietumos ar Melnkalni, Horvātiju, kā arī Bosniju un Hercegovinu. Serbijas galvaspilsēta ir Belgrada.
Kopš 2012. gada 1. marta Serbija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, pievienošanās sarunas uzsāktas 2014. gada janvārī.
