Azerbaidžāņu valoda

Azerbaidžāņu valoda
Azerbaidžāņu valoda (saukta arī par azeru valodu vai azeri) ir tjurku saimes valoda, kurā runā vairāk kā 25—30 miljoni cilvēku galvenokārt Azerbaidžānā un Irānā, kā arī azerbaidžāņu diaspora kaimiņvalstīs Gruzijā, Krievijā, Turcijā, Irākā, Ukrainā.

Azerbaidžāņu valodas variantu, kas ir valsts valoda Azerbaidžānā un kurā runā Turcijā, Gruzijā, Krievijā un Ukrainā, sauc par ziemeļazerbaidžāņu valodu (Azərbaycan dili; ISO 639-3 kods azj). Līdz 1991. gadam rakstībā lietoja kirilicu.

Irānā lietoto azerbaidžāņu valodas variantu sauc par dienvidazerbaidžāņu valodu (آذربایجان دیلی; ISO 639-3 kods azb). Tā ir dominējošā valoda Irānas ostānos Austrumazerbaidžānā, Rietumazerbaidžānā, Ardabīlā, Zandžānā, daļēji Kurdistānā, Hamadānā, Markazi.

Azerbaidžāņu jeb azeru valoda ietilpst tjurku, oguzu grupā. Seldžukiem iebrūkot Tuvajos austrumos, azerbaidžāņu valoda ienāca šajā reģionā. Notika, tā saucamā Azerbaidžānas teritorijas tjurkizācija, kas ilga vairākus gadsimtus, līdz radās stabila azerbaidžāņu valoda. Azerbaidžāņu valodas veidošanās tika pabeigta 15. gadsimtā.

Zeme (teritorija)
  • Azerbaidžāna
    Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem. To austrumos apskalo Kaspijas jūra. Robežojas ar Krievijas Federācijas sastāvā esošo Dagestānu ziemeļos, ar Gruziju ziemeļrietumos, ar Armēniju rietumos, bet dienvidos ar Irānu. Azerbaidžānas platība ir 86 600 km², kāds krievu ģeogrāfs uzskata, ka Azerbaidžānā ir sastopamas deviņas no vienpadsmit pasaules zināmajām klimatiskajām zonām. Pusi Azerbaidžānas teritorijas aizņem kalni, bet pārējo zemienes. Azerbaidžāna ar 9,5 miljoniem iedzīvotāju ir 89. lielākā valsts pasaulē.

    Azerbaidžānai piederošais anklāvs Nahčivanas Autonomā Republika robežojas ar Armēniju, Irānu un Turciju un atrodas dienvidrietumos no pamatteritorijas. Daļu no starptautiski atzītās Azerbaidžānas teritorijas, Kalnu Karabahu un tās apkaimi, militāra konflikta rezultātā kontrolē Kalnu Karabahas armēņu separātisti.
  • Gruzija
    Gruzija (ka, Sakartvelo), no 1991. līdz 1995. gadam Gruzijas Republika, ir valsts Eiropas austrumos, Melnās jūras austrumu krastā. Tā robežojas ar Krievijas Federāciju ziemeļos, Azerbaidžānu austrumos, Armēniju un Turciju dienvidos.

    2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Gruzija parafēja ar Eiropas Savienību asociācijas un tirdzniecības līgumu. Kopš 2016. gada Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts. Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada martā Gruzija iesniedza pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā. 2022. gada 23. jūnijā ES dalībvalstu līderi Briselē nolēma, ka Gruzijai vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.
  • Turcija
    Turcija (tr), oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā. Turcijai ir sauszemes robeža ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar Bulgāriju, rietumos ar Grieķiju, ziemeļaustrumos ar Gruziju un Armēniju, austrumos ar Azerbaidžānas eksklāvu Nahčivanu un Irānu, dienvidaustrumos ar Irāku un Sīriju. Turcijas krastus ziemeļos apskalo Melnā jūra, rietumos Egejas jūra, bet dienvidos Vidusjūra. Turcijas teritorijā atrodas Marmora jūra, caur kuru ir novilkta ģeogrāfiskā robeža starp Āziju un Eiropu, tādēļ Turcija ir valsts, kas atrodas divās pasaules daļās.

    Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam starp divām pasaules daļām, tās kultūra ir austrumnieku un rietumnieku kultūru īpatnējs sajaukums. Turcija ir kļuvusi par stratēģiski svarīgu valsti, jo tai vēsturiski ir cieši sakari rietumos ar Eiropas Savienību, austrumos ar Centrālāziju, ziemeļos ar Krieviju un dienvidos ar Tuvajiem Austrumiem.