Čerkasu apgabals (Cherkasy Oblast)
 |
 |
Tagadējā Čerkasu apgabala teritorijas ziemeļu daļa līdz 1238. gadam bija Kijevas Krievzemes sastāvā, Dņepras kreisajā krastā valdīja Perejaslavļas kņazi. Dienvidu daļu apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši), vēlāk Zaporižjas kazaki. 1239. gada 3. martā Perejaslavļu ieņēma mongoļu karaspēks un no 1245. gada tā atradās Zelta Ordas pakļautībā, kuras hani Perejaslavļā atsevišķus kņazus neiecēla un to pārvaldīja Kijevas kņazu dēli. 1363. gadā Perejaslavļas kņaziste tika inkorporēta Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā, no 1569. gada tā bija Polijas-Lietuvas kopvalsts Kijivas vaivadijas sastāvā. 1667. gadā Dņepras kreisā krasta daļa iekļauta Krievijas caristē. 1708. gadā cars Pēteris I lika dibināt Kijevas guberņu. Polijas Otrās dalīšanas rezultātā 1793. gadā Krievijas sastāvā nokļuva arī Dņepras kreisais krasts. 1796. gadā daļu no Dņepras kreisā krasta zemēm iekļāva jaundibinātajā Mazkrievijas guberņā.
No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas, no 1920. gada Ukrainas PSR sastāvā. 1932. gada 27. februārī izveidoja Kijivas apgabalu, 1954. gada 7. janvārī tā dienvidu daļā izveidoja Čerkasu apgabalu.
No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.
Ģeogrāfiskā karte - Čerkasu apgabals (Cherkasy Oblast)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
 |
 |
| Ukrainas karogs | |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
| UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |