Ukraiņu valoda

Ukraiņu valoda
Ukraiņu valoda (украї́нська мо́ва, ukrayins'ka mova; ), vēsturiski ruska jeb rusinska (ру́ська, руси́нська), ir austrumslāvu valoda. Tā ir Ukrainas valsts valoda un viena no oficiālajām Piedņestras Moldāvu Republikas valodām. Lielākā daļa ukraiņu valodas pratēju dzīvo Ukrainā. Ar aptuveni 35 miljoniem ukraiņu valodas pratēju tā ir otra vai trešā lielākā slāvu valoda pēc krievu un varbūt poļu valodas. Ukraiņu valodas rakstībā izmanto kirilicu.

Ukraiņu valodai līdzīgākās valodas ir rusīnu valoda, ko daži valodnieki uzskata par ukraiņu valodas dialektu, baltkrievu un krievu valoda. Ir izplatīta arī jaukta ukraiņu-krievu sarunvaloda jeb Suržiks.

Ukraiņu valodas izcelsme ir meklējama senaustrumslāvu valodā, kurā no 10. līdz 13. gadsimtam runāja Kijevas Krievzemes iedzīvotāji. No 1804. līdz 1917. gada Krievijas revolūcijai, kad Austrumukraina atradās Krievijas impērijas sastāvā, skolās bija aizliegts runāt ukraiņu valodā, jo tā tika uzskatīta par krievu valodas mazkrievu dialektu (малороссийское наречие русского языка). Savukārt Rietumukrainā, kas sākotnēji atradās Polijas—Lietuvas ūnijā un pēcāk Austroungārijā par rusīņu valodu (русинська мова) sauktā ukraiņu valoda nekad netika aizliegta un pastāvēja labvēlīgāka augsne tās attīstībai.

Zeme (teritorija)
  • Ukraina
    Ukraina (uk [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krievijas Federāciju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krievijas Federāciju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).

    Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.