Zboriva (Zboriv)
Zboriva ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ternopiļas apgabala Zborivas rajona centrs pie Stripas upes.
Rakstos pirmoreiz minēta 1166. gadā kā Volīnijas kņazistes apdzīvotā vieta. Kopš 14. gadsimta - Lietuvas lielkņazistes (vēlāk Lietuvas-Polijas) sastāvā. Pēc Polijas Pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā (Austroungārijā) un bija tur līdz Pirmā pasaules kara beigām.
Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada jūlijā pie pilsētas notika Zborovas kauja, kurā pirmoreiz Krievijas pusē kaujās piedalījās Čehoslovāku leģions. Pēc Pirmā pasaules kara Zboriva iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. 1939. gadā, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, PSRS iebruka Polijā, un Zboriva tika iekļauta Ukrainas PSR. No 1941. gada 2. jūlija līdz 1944. gadam atradās vācu okupācijā. Kara laikā pilsēta stipri nopostīta. Vācu okupācijas laikā pilsētas ebreji tika iznīcināti. Pēc kara pilsētas poļu iedzīvotāji tika pārcelti uz Poliju. No 1991. gada - neatkarīgās Ukrainas sastāvā.
Rakstos pirmoreiz minēta 1166. gadā kā Volīnijas kņazistes apdzīvotā vieta. Kopš 14. gadsimta - Lietuvas lielkņazistes (vēlāk Lietuvas-Polijas) sastāvā. Pēc Polijas Pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā (Austroungārijā) un bija tur līdz Pirmā pasaules kara beigām.
Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada jūlijā pie pilsētas notika Zborovas kauja, kurā pirmoreiz Krievijas pusē kaujās piedalījās Čehoslovāku leģions. Pēc Pirmā pasaules kara Zboriva iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. 1939. gadā, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, PSRS iebruka Polijā, un Zboriva tika iekļauta Ukrainas PSR. No 1941. gada 2. jūlija līdz 1944. gadam atradās vācu okupācijā. Kara laikā pilsēta stipri nopostīta. Vācu okupācijas laikā pilsētas ebreji tika iznīcināti. Pēc kara pilsētas poļu iedzīvotāji tika pārcelti uz Poliju. No 1991. gada - neatkarīgās Ukrainas sastāvā.
Ģeogrāfiskā karte - Zboriva (Zboriv)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
 |
 |
| Ukrainas karogs | |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
| UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |