Ģeogrāfiskā karte - Kirovohradas apgabals (Kirovohrad Oblast)

Kirovohradas apgabals (uk) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās centrālajā daļā. Robežojas ar Odesas un Mikolajivas apgabaliem dienvidos, Dņipropetrovskas apgabalu dienvidaustrumos un austrumos, Poltavas un Čerkasu apgabaliem ziemeļos un Vinnicas apgabalu rietumos.

Tagadējā Kirovohradas apgabala teritoriju līdz 17. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). Pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. 1362. gadā šeit notika Kauja pie Siņuhas ("Kauja pie Zilajiem ūdeņiem"), kurā Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds sakāva Zelta Ordas karaspēku un apgabala teritorija vēlāk nokļuva Lietuvas dižkunigaitijas pārvaldībā.

Pēc Krimas hanistes izveidošanās apgabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā, kas atradās Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas—Lietuvas ūnijas kontrolē, ienāca kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Pēc Bohdana Hmeļnicka sacelšanās apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649—1657) kā daļa no Zaporižjas Sečas zemēm. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas apgabals saglabāja autonomiju Polijas—Lietuvas kopvalsts un Krievijas caristes kontrolē. Pēc kazaku kā Zviedrijas sabiedroto sakāves Poltavas kaujā 1709. gadā Zaporožjes Seča kļuva atkarīga no Krievijas. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporožes Seču.

No 1754. gada šī Dņepras labā krasta daļu iekļāva Krievijas impērijā kā Jaunkrievijas daļa ar nosaukumu Novoserbija (1752—1764). 1775. gadā nodibināja Jeļisavetgradu, kas kļuva par galveno militāro atbalsta punktu.

No 1921. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas PSR Nikolajevas guberņas, no 1932. gada Odesas apgabala, no 1937. gada Nikolajevas apgabala sastāvā. 1939. gada 10. janvārī izveidoja Kirovohradas apgabalu.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.