Ģeogrāfiskā karte - Valga (Valga linn)

Valga (Valga linn)
Valga (et, de) ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.

Pilsēta atrodas pie Pedeles upes. Kopēja robeža ar Latvijas pilsētu Valku, abas pilsētas kopā izveido vienu lielāku pilsētu. Pilsētā atrodas lielceļu un dzelzceļu krustpunkti.

Pirmo reizi Valga minēta 1286. gada Rīgas kredītu reģistrā ar vācisko nosaukumu Walk. 1298., 1329. un 1345. gados Valga cieta no lietuviešu uzbrukumiem, kurus vadīja dižkunigaitis Ģedimins un Aļģirds. 1419. gadā Valga kļuva par Livonijas landtāgu norises vietu. Pilsētā līdz 1500. gadam norisinājās 36 Livonijas asamblejas. 1481. un 1501. gadā pilsēta cieta no krievu karaspēka uzbrukuma, bet 1558. gadā Livonijas kara laikā pilsēta tika pilnīgi iznīcināta. 1584. gada 11. jūnijā Valga nonāca Polijas karaļa Stefana Batorija pakļautībā. 1626. gadā pēc Poļu-zviedru kariem, Valga nonāca Zviedrijas pakļautībā. Pēc Lielā Ziemeļu kara pilsēta tika pakļauta Krievijas impērijai kā Vidzemes guberņas Valkas apriņķa centrs. 1889. gada 22. jūlijā tika atklāta Valgas dzelzceļa stacija, kas apkalpoja dzelzceļa līnijas Tērbata—Valka pasažierus.

Pēc Februāra revolūcijas, kad 1917. gada 12. aprīlī Krievijas Pagaidu valdība atļāva pievienot pārsvarā igauņu apdzīvotos Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas apriņķus Igaunijas guberņai, tagadējā Valgas pilsēta palika guberņas latviešu daļā un pēc Oktobra revolūcijas šeit izveidoja t.s. Iskolata pārvaldes iestādes. 1918. gada 12. februārī Valgu okupēja Vācijas impērijas karaspēks, bet 1918. gada decembrī Sarkanās armijas Latvijas armijas grupa. Latvijas brīvības cīņu laikā pēc uzvaras Paju kaujā Valgu ieņēma Igaunijas valdības karaspēks.

Pēc Latvijas–Igaunijas robežas nospraušanas un 1920. gada 22. marta šķīrējtiesas konvencijas parakstīšanas Valga tika iekļauta Igaunijas Republikas teritorijā un 1921. gada 11. februārī kļuva par apriņķa centru. Pēc padomju okupācijas 1940. gada 17. augustā Valga atradās Igaunijas PSR un 1941. gada 14. jūnijā no Valgas un Valkas notika pamatiedzīvotāju deportēšana uz PSRS austrumu apgabaliem. Pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas, 1992. gada 24. maijā pilsētu pameta pēdējās Krievijas armijas vienības.

 
Ģeogrāfiskā karte - Valga (Valga linn)
Zeme (teritorija) - Igaunija
Igaunijas karogs
Igaunijas Republika (et) ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm. Igauniju veido tās kontinentālā daļa un Monzunda arhipelāgs Baltijas jūrā. Austrumos Igaunija robežojas ar Krieviju, dienvidos ar Latviju. Igaunijai ir arī jūras robežas ar Somiju ziemeļos, Somu līcī, ar Zviedriju rietumos, Baltijas jūrā, un Latviju dienvidrietumos, Rīgas līcī. Valstī, kuras platība ir 45 339 km², dzīvo vairāk nekā 1,3 miljoni iedzīvotāju. Igaunijas galvaspilsēta ir Tallina.

Kopš 13. gadsimta igauņu apdzīvotā zeme bija dāņu, vācu, zviedru un krievu pakļautībā. Vēsturiski un arī kultūras ziņā Igaunijai vienmēr ir bijusi cieša saikne ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar Ziemeļvalstīm. Par neatkarīgu valsti Igaunija kļuva, Otrā pasaules kara laikā pēc 1940. gada nokļuva PSRS un Vācijas okupācijā, neatkarības atjaunošana tika pasludināta, bet pilnībā atjaunota , ko atzina arī PSRS valdība.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
EUR Eiro (Euro) € 2
ISO Valoda
ET Igauņu valoda (Estonian language)
RU Krievu valoda (Russian language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Krievija 
  •  Latvija