Minhene (Munich)
 |
Pilsētu 1158. gadā dibināja Saksijas hercogs Heinrihs Lauva. Pēc pusgadsimta tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1180. gadā Bavāriju līdz ar Minheni ieguva Otto I fon Vittelsbahs. Vittelsbahi valdīja Bavārijā līdz 1918. gadam. 1255. gadā Minhene kļuva par Augšbavārijas galvaspilsētu.
1632. gadā, Trīsdesmitgadu kara laikā, Minheni ieņēma zviedri, bet 1705. gadā - Hābsburgi. 1759. gadā Minhenē tika nodibināta Bavārijas Zinātņu Akadēmija.
1806. gadā Minhene kļuva par Bavārijas karalistes galvaspilsētu, bet divdesmit gadus vēlāk uz Minheni pārcēla Landshūtas Universitāti. Bavārijas karaļi Ludvigs I un Maksimiliāns II būtiski pārbūvēja pilsētu.
Pēc Pirmā pasaules kara Minhenē īsu laiku eksistēja komunistu vadīta Bavārijas Padomju Republika (Münchner Räterepublik). Par spīti tam starp pasaules kariem Minhene pamazām kļuva par nacionālsociālisma atbalsta centru. 1923. gadā Ādolfs Hitlers kopā ar atbalstītājiem veica tā saucamo Alus puču, neveiksmīgi mēģinot gāzt Veimāras republiku.
Minhenē atradās NSDAP galvenā mītne.
1938. gadā pilsētā tika noslēgta Minhenes vienošanās par Čehoslovākijas sadalīšanu.
Pilsēta smagi cieta Otrā pasaules kara laikā, tomēr tika atjaunota, saglabājot ielu tīklu un pilsētas raksturu.
1972. gadā Minhenē tika rīkotas vasaras olimpiskās spēles, kuru laikā palestīniešu teroristi no organizācijas Melnais Septembris sagrāba par ķīlniekiem Izraēlas sportistus, kuri tika nogalināti.
Ģeogrāfiskā karte - Minhene (Munich)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
 |
 |
| Vācijas karogs | |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| DE | Vācu valoda (German language) |