Liona (Lyon)
Liona (Lyon) ir pilsēta Francijas austrumdaļā pie Sonas ieteces Ronā. Overņas-Ronas-Alpu reģiona un Lionas metropoles centrs. Vēsturiskās Lionē provinces centrs. INTERPOL mītnes vieta.
Pilsēta veidojusies Sonas un Ronas sateces vietā - pussalā (presqu'ile), kā arī apkārtējos pakalnos - Fourvière (bazilika un televīzijas tornis) un Croix-Rousse (audēju kalns). Liona ir slavena ar savām traboules - šaurām ejām starp mājām.
Franču kultūrā Liona slavena kā XVI gs. dzejas centrs. Vispāratzīts kulinārijas centrs. Brāļi Limjēri 1895. gadā Lionā lika pamatus mūsdienu kino.
Pilsētas ekonomika ilgus gadsimtus balstījās uz zīda rūpniecību. Lionas apkārtnē atrodas divi no slavenākajiem Francijas vīna audzēšanas reģioniem - Beaujolais (Božolē) uz ziemeļiem un Côtes du Rhône (Kotdurona) uz dienvidiem.
Liona ir Francijas katolisma centrs, jo kopš romiešu laikiem līdz mūsdienām Lionas arhibīskaps ir "Gallu primāts" (Primat des Gaules) t.i. galvenais arhibīskaps.
Pilsētu 43. g. p.m.ē. nodibināja romieši gallu cietokšņa Lugdunom vietā, saglabājot vecā cietokšņa nosaukumu. Gallu nosaukums cēlies no gallu Saules dieva Lugusa (Lugus) nosaukuma. Lugusa totēms bija gailis un arī mūsdienās gailis ir viens no Francijas simboliem.
Romiešu valdīšanas laikā Lugdunuma bija viena no svarīgākajām pilsētām impērijas rietumu daļā un Gallijas galvenā pilsēta. Šeit dzimuši vairāki no Romas impērijas imperatoriem. Romas impērijā izplatoties kristietībai, Lugdunuma kļuva par vienu no tās centriem. II gs. pilsētā bīskaps bija Sv.Irinejs (Saint Irenaeus). Pilsēta piedzīvoja arī kristiešu vajāšanas.
Kad Vormsu 437. gadā nopostīja huņņi, romiešu ģenerālis Ētijs (Flavius Aëtius) pilsētas apkārtnē izmitināja burgundiešus, un no 461. gada Liona formāli kļuva par Burgundijas karalistes galvaspilsētu.
843. gadā, pamatojoties uz Verdenas līgumu, Liona kļuva par Lotāra valsts sastāvdaļu.
Viduslaikos Liona bija Lionē grāfistes centrs. 1245. gadā šeit notika Lionas Pirmais koncils, bet 1274. gadā - Lionas Otrais koncils, kurā oficiāli izveidoja dominikāņu un franciskāņu ordeņus.
Pilsēta veidojusies Sonas un Ronas sateces vietā - pussalā (presqu'ile), kā arī apkārtējos pakalnos - Fourvière (bazilika un televīzijas tornis) un Croix-Rousse (audēju kalns). Liona ir slavena ar savām traboules - šaurām ejām starp mājām.
Franču kultūrā Liona slavena kā XVI gs. dzejas centrs. Vispāratzīts kulinārijas centrs. Brāļi Limjēri 1895. gadā Lionā lika pamatus mūsdienu kino.
Pilsētas ekonomika ilgus gadsimtus balstījās uz zīda rūpniecību. Lionas apkārtnē atrodas divi no slavenākajiem Francijas vīna audzēšanas reģioniem - Beaujolais (Božolē) uz ziemeļiem un Côtes du Rhône (Kotdurona) uz dienvidiem.
Liona ir Francijas katolisma centrs, jo kopš romiešu laikiem līdz mūsdienām Lionas arhibīskaps ir "Gallu primāts" (Primat des Gaules) t.i. galvenais arhibīskaps.
Pilsētu 43. g. p.m.ē. nodibināja romieši gallu cietokšņa Lugdunom vietā, saglabājot vecā cietokšņa nosaukumu. Gallu nosaukums cēlies no gallu Saules dieva Lugusa (Lugus) nosaukuma. Lugusa totēms bija gailis un arī mūsdienās gailis ir viens no Francijas simboliem.
Romiešu valdīšanas laikā Lugdunuma bija viena no svarīgākajām pilsētām impērijas rietumu daļā un Gallijas galvenā pilsēta. Šeit dzimuši vairāki no Romas impērijas imperatoriem. Romas impērijā izplatoties kristietībai, Lugdunuma kļuva par vienu no tās centriem. II gs. pilsētā bīskaps bija Sv.Irinejs (Saint Irenaeus). Pilsēta piedzīvoja arī kristiešu vajāšanas.
Kad Vormsu 437. gadā nopostīja huņņi, romiešu ģenerālis Ētijs (Flavius Aëtius) pilsētas apkārtnē izmitināja burgundiešus, un no 461. gada Liona formāli kļuva par Burgundijas karalistes galvaspilsētu.
843. gadā, pamatojoties uz Verdenas līgumu, Liona kļuva par Lotāra valsts sastāvdaļu.
Viduslaikos Liona bija Lionē grāfistes centrs. 1245. gadā šeit notika Lionas Pirmais koncils, bet 1274. gadā - Lionas Otrais koncils, kurā oficiāli izveidoja dominikāņu un franciskāņu ordeņus.
Ģeogrāfiskā karte - Liona (Lyon)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Francija
 |
 |
| Francijas karogs | |
Francija kopš 17. gadsimta beigām ir viena no pasaules lielvarām. 18. un 19. gadsimtā tā kļuva par koloniālu impēriju. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Mazajās Antiļu salās. Francija bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G7 locekle, tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudzas atomelektrostacijas. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EU | Basku valoda (Basque language) |
| BR | Bretoņu valoda (Breton language) |
| FR | Franču valoda (French language) |
| CA | Katalāņu valoda (Catalan language) |
| CO | Korsikāņu valoda (Corsican language) |
| OC | Oksitāņu valoda (Occitan language) |