Kvedlinburga (Quedlinburg)
Kvedlinburga ir pilsēta Saksijā-Anhaltē Vācijā uz ziemeļiem no Harca kalniem. No 10. līdz 12. gadsimtam tā bija viena no Svētās Romas impērijas ķeizaru rezidencēm, līdz 1802. gadam tajā atradās Kvedlinburgas abatija, kurā sacerētas Kvedlinburgas annāles. 1994. gadā pilsēta iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Pirmo reizi rakstos minēta 922. gadā kā villa quae dicitur Quitilingaburg, 994. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. Lielākā daļa no tagadējām senajām būvēm ir celtas pēc Trīsdesmitgadu kara. 1698. gadā to ieņēma Brandenburgas markgrāfistes karaspēks. Pirmā pasaules kara laikā 1914. gadā uz ziemeļaustrumiem no pilsētas ierīkoja Krievijas impērijas karagūstekņu nometni (Kriegsgefangenenlager Quedlinburg). Otrā pasaules kara laikā 1945. gada 19. aprīlī bez kaujas ieņēma ASV karaspēks, bet vēlāk to iekļāva PSRS okupācijas zonā un VDR sastāvā. Vācijas apvienošanās laikā pilsētā katru nedēļu notika protesta demonstrācijas.
Pirmo reizi rakstos minēta 922. gadā kā villa quae dicitur Quitilingaburg, 994. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. Lielākā daļa no tagadējām senajām būvēm ir celtas pēc Trīsdesmitgadu kara. 1698. gadā to ieņēma Brandenburgas markgrāfistes karaspēks. Pirmā pasaules kara laikā 1914. gadā uz ziemeļaustrumiem no pilsētas ierīkoja Krievijas impērijas karagūstekņu nometni (Kriegsgefangenenlager Quedlinburg). Otrā pasaules kara laikā 1945. gada 19. aprīlī bez kaujas ieņēma ASV karaspēks, bet vēlāk to iekļāva PSRS okupācijas zonā un VDR sastāvā. Vācijas apvienošanās laikā pilsētā katru nedēļu notika protesta demonstrācijas.
Ģeogrāfiskā karte - Kvedlinburga (Quedlinburg)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |