Hija (Dimos Chios)
Hija (el Khíos, Híos, tr) ir piektā lielākā Grieķijas sala, atrodas Egejas jūrā ap 7 km no Anatolijas krasta. No Turcijas to atdala Hijas jūras šaurums. Pazīstama kā "mastikas sala".
Platība 842,5 km2, apmēram 50 km gara ziemeļu—dienvidu virzienā, 13—24 km plata. Sala ir kalnaina, augstākā virsotne ir Pelinejs (1297 m v.j.l.). Hiju veido kaļķakmeņi un slānekļi. 2011. gadā iedzīvotāju skaits uz salas sasniedza 51,9 tūkstošus. Salas lielākajā pilsētā Hijā (ostas pilsēta) dzīvo 23,7 tūkstoši cilvēku (2001. gada dati).
Ievērojams ir Hijas Neamoni klosteris, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, viduslaiku ciemati.
Tiek uzskatīts, ka Hijā dzīvojis Homērs. Kādu laikposmu (pirms mūsu ēras) bija pazīstama kā viena no labāk pārvaldītajām vietām Grieķijā. Romiešu un bizantiešu periodā uzplauka tirdzniecība (visvairāk tika pārdoti vīni). 11. gadsimtā salu okupēja Seldžuku dinastija, vēlāk — Dženova. No 1566. gada atradusies Osmaņu impērijas sastāvā. 1822. gadā Grieķijas Neatkarības karā daudzi kristīgie salas iedzīvotāji tika nogalināti vai pārdoti verdzībai. Atkal iekļauta Grieķijas sastāvā pēc Balkānu kariem (1912—1913).
Platība 842,5 km2, apmēram 50 km gara ziemeļu—dienvidu virzienā, 13—24 km plata. Sala ir kalnaina, augstākā virsotne ir Pelinejs (1297 m v.j.l.). Hiju veido kaļķakmeņi un slānekļi. 2011. gadā iedzīvotāju skaits uz salas sasniedza 51,9 tūkstošus. Salas lielākajā pilsētā Hijā (ostas pilsēta) dzīvo 23,7 tūkstoši cilvēku (2001. gada dati).
Ievērojams ir Hijas Neamoni klosteris, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, viduslaiku ciemati.
Tiek uzskatīts, ka Hijā dzīvojis Homērs. Kādu laikposmu (pirms mūsu ēras) bija pazīstama kā viena no labāk pārvaldītajām vietām Grieķijā. Romiešu un bizantiešu periodā uzplauka tirdzniecība (visvairāk tika pārdoti vīni). 11. gadsimtā salu okupēja Seldžuku dinastija, vēlāk — Dženova. No 1566. gada atradusies Osmaņu impērijas sastāvā. 1822. gadā Grieķijas Neatkarības karā daudzi kristīgie salas iedzīvotāji tika nogalināti vai pārdoti verdzībai. Atkal iekļauta Grieķijas sastāvā pēc Balkānu kariem (1912—1913).
Ģeogrāfiskā karte - Hija (Dimos Chios)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Grieķija
 |
 |
| Grieķijas karogs | |
Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija, Rietumu filozofija, Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma, ieskaitot komēdiju un traģēdiju.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |
| FR | Franču valoda (French language) |
| EL | Grieķu valoda (Greek language) |