Gente (Gent)
Viduslaikos Genta bija viena no lielākajām un bagātākajām pilsētām Ziemeļeiropā. Gentes vecpilsētas arhitektūrā ir lieliski saglabājušās viduslaiku celtnes. Mūsdienās tā ir trešā lielākā ostas pilsēta, aktīvs tūrisma centrs un vieta Gentes Universitāti, kura ir otrā lielākā Beļģijā pēc studentu skaita.
Ap 650. gadu Sv. Armands Gentes rajonā nodibināja divas abatijas, kuras kalpoja par pilsētas izveidošanās kodolu. 851. un 879. gadā pilsētu noposta vikingi.
11. gadsimtā Gente sāka strauji attīstīties, un līdz pat 12. gadsimta beigām tā bija otrā lielākā pilsēta Eiropā pēc Parīzes. Viduslaikos Gente, kopā ar Brigi kļuva par lielu vilnas ražošanas centru. Simtgadu karš izpostīja Gentes rūpniecību, un to pamazām izkonkurēja Antverpene. 1539. gadā Gente bija Gentes sacelšanās centrs, ko apspieda Spānijas karalis Karloss I.
16. un 17. gadsimtā Gente cieta reliģiskajos karos. Kādu laiku tā kļuva par kalvinisma centru, bet tomēr neiekļāvās jaunās Nīderlandes sastāvā, un kļuva atkal katoliska.
17. un 19. gadsimtā Gente atkal kļuva par tekstilrūpniecības centru.
1814. gadā Gentē tika noslēgts Gentes miers, kas izbeidza karu starp Lielbritāniju un ASV.
Pēc Vaterlo kaujas Gente iekļāvās Nīderlandes sastāvā. 1817. gadā tika nodibināta Gentes Universitāte. 1830. gadā Beļģijas revolūcijas rezultātā Gente nokļuva jaunās valsts — Beļģijas sastāvā. 1913. gadā Gentē notika Pasaules izstāde.
Ģeogrāfiskā karte - Gente (Gent)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Beļģija
Beļģijas karogs |
Beniluksa savienības locekle, NATO un Eiropas Savienības dibinātājvalsts. Briselē atrodas Eiropas Savienības galvenā mītne, kā arī vairāku nozīmīgu ES institūciju mītnes. Beļģija ir daļa no Šengenas zonas, un tajā ir ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
FR | Franču valoda (French language) |
NL | Nīderlandiešu valoda (Dutch language) |
DE | Vācu valoda (German language) |