Šlēsviga-Holšteina (Schleswig-Holstein)
Mūsdienu Šlēsvigas-Holšteinas teritoriju, beidzoties pēdējam ledus laikmetam, sāka apdzīvot pirmatnējie mednieki un augu savācēji. 4000. gadā p.m.ē. teritorijā ienāca pirmie lauksaimnieki, kuri ierīkoja no 2800 līdz 3500 apmetņu. Mūsdienās saglabājušās vien aptuveni simts šādu apmetņu. Vēsturnieki uzskata, ka kopš bronzas laikmeta caur teritoriju vedis ceļš uz dāņu apdzīvoto Viborgu, kurš laika gaitā kļuvis par svarīgu tirdzniecības ceļu Jitlandes pussalā.
Līdz agrīnajiem viduslaikiem reģionā nostiprinājās četras tautas: ziemeļos Eideres upes krastos – ģermāņu jiti un ziemeļģermāņu dāņi, ziemeļrietumos – rietumģermāņu frīzi, austumos – slāvu abodrīti, dienvidos un dienvidrietumos - rietumģermāņu sakši. 77. gadā dāņu un jitu ieceļotāji reģiona ziemeļaustrumos dibināja vienu no ievērojamākām agrīno viduslaiku tirdzniecības pilsētām – Haithabu, uz robežas ar Saksiju tika uzcelts aizsargvalnis, lai pasargātu teritoriju no sakšu iebrukumiem.
Saksijas kara laikā daļa dienvidu teritorijas nonāca Franku impērijas kontrolē. 768. līdz 811. gads bija regulāru konfliktu laiks starp frankiem un ziemeļģermāņiem. 811. gadā tika parakstīts miera līgums, kas noteica, ka Eidere kalpos kā robeža starp Franku impēriju un dāņu apdzīvotajām teritorijām. Eidere laika gaitā kļuva par simbolisku robežu starp Šlēsvigu un Holšteinu.
11. un 12. gadsimtā abās Eideres upes pusēs strauji pieauga iedzīvotāju skaits un veidojās ciešākas savstarpējās ekonomiskās un politiskās attiecības.
1946. gada 23. augustā no Šlēsvigas, Holšteinas un Lauenburgas hercogistēm, kā arī no Hanzas pilsētas Lībekas tika izveidota Šlēsvigas-Holšteinas federālā zeme.
Ģeogrāfiskā karte - Šlēsviga-Holšteina (Schleswig-Holstein)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |