Ģeogrāfiskā karte - Ventspils

Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta. Tās nosaukums cēlies no Ventas upes, kas plūst cauri pilsētai. Ar gandrīz 41 tūkstoti iedzīvotāju Ventspils ir sestā lielākā pilsēta valstī.

Ventspils ir nozīmīga ar savu neaizsalstošo ostu, kurā tiek pārkrauts liels daudzums naftas, kālija sāls un citu resursu. Galvenais pilsētas ieņēmumu avots ir tranzīts, kas ir ļāvis pilsētai strauji attīstīties pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Līdz 1230. gadam Ventas upes grīva bija kuršu ķēniņa Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu Saggara. Winda kā Livonijas ordeņa pils Ventas grīvā pirmoreiz minēta 1290. gadā, bet baznīca 1298. gadā. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija Hanzas savienības locekle.

Kurzemes un Zemgales hercogistes, sevišķi hercoga Jēkaba laikā (1642-1682) bija svarīga ostas pilsēta un kuģubūves centrs. Šajā laikā tika uzbūvēti 44 karakuģi un 79 tirdzniecības kuģi, no kuriem daļa tika pārdoti citām Eiropas valstīm. Pēc Lielā Ziemeļu kara ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā gāja bojā vairums pilsētas iedzīvotāju, pilsēta panīka un tās ienākumu pamatavots bija zvejniecība. Pēc 1795. gada hercogistes inkorporācijas Krievijas Impērijā tā bija Ventspils pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Windau) centrs un visas Ziemeļkurzemes pārvaldes centrs. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju un eksportosta tika pārcelta uz Ventas upes labo krastu, kur uzbūvēja lielu labības elevatoru un saldētavu sviesta uzglabāšanai. Pilsētas uzplaukumu pārtrauca Pirmais pasaules karš, kad karadarbības dēļ Krievijas varas iestādes steidzīgi evakuēja vērtīgas ostas iekārtas un lielu daļu iedzīvotāju. Pēc Otrā pasaules kara Ventspils kļuva par PSRS tranzīta un zvejniecības ostu, bet vēlāk par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas notika strauja pilsētas un ostas attīstība, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu.