Ģeogrāfiskā karte - Tunisa (Délégation de la Médina)

Tunisa (Délégation de la Médina)
Tunisa (, Tūnis) ir Tunisijas galvaspilsēta un vislielākā valsts pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Tajā 2008. gadā pēc tautas skaitīšanas datiem dzīvoja 728 tūkstoši iedzīvotāju. Tā ir arī Tunisas vilajeta administratīvais centrs kopš vilajeta izveidošanas 1956. gadā. Atrodas valsts ziemeļos Tunisas ezera krastā netālu no Tunisas līča piekrastes līdzenumā, kuru ieskauj pakalni.

Tunisa vēsturiski bija neliels lībiešu ciemats netālu no feniķiešu pilsētas Kartāgas. 146. gadā p.m.ē. Trešajā pūniešu karā Kartāga, kā arī Tunisa, tika iznīcināta. Vēlāk Senās Romas sastāvā Tunisa piedzīvoja uzplaukumu. 7. gadsimtā pilsētu iekaroja musulmaņi. No 800. līdz 909. gadam Tunisa bija Aglabidu dinastijas valdnieku galvaspilsēta, bet vislielākā labklājība pilsētā bija Hafsidu dinastijas valdīšanas laikā (1236—1574). 1535. gadā Tunisa nonāca Svētās Romas imperatora Kārļa V Habsburga pakļautībā, bet jau 1539. gadā to iekaroja Osmaņu impērija. 1573. uz vienu gadu tā bija spāņu kontrolē, bet tad to turki atguva. Osmaņu impērijas sastāvā Tunisa bija līdz 1881. gadam, kad tā tika iekļauta Francijas protektorāta sastāvā. Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā Tunisu okupēja vācu Trešais reihs, bet 1943. gadā britu un Sabiedroto karaspēks to atkaroja. 1956. gadā, kad Tunisija ieguva neatkarību no Francijas, Tunisa kļuva par tās galvaspilsētu.

 
Ģeogrāfiskā karte - Tunisa (Délégation de la Médina)
Zeme (teritorija) - Tunisija
Tunisija (, amazigā: ), oficiāli Tunisijas Republika , ir valsts Vidusjūras piekrastē, pēc teritorijas platības mazākā Ziemeļāfrikas valsts. Robežojas ar Alžīriju un Lībiju. Valsts ziemeļu daļu aizņem Atlasa kalni, dienviddaļā Sahāras tuksnesis. Lielākoties Tunisijas teritoriju aizņēmusī romiešu Āfrikas province devusi nosaukumu visam Āfrikas kontinentam.

Atlasa kalni aizņem lielāko Tunisijas teritorijas daļu. Teritoriju klāj biezs nogulumiežu slānis, jo šī teritorija senatnē atradās zem jūras ūdeņiem. Valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā atrodas Sahāras tuksnesis un tā ir mazapdzīvota. Nabadzīgo nokrišņu dēļ, Tunisijā nav lielu upju un daudzas no tām periodiski izžūst. Atlasa kalnos tās tek caur kanjoniem. Lielākais ezers valstī ir Džerīda sālsezers. To var uzskatīt par lagūnas tipa ezeru, jo pirms vairākiem miljoniem gadu, tas atdalījās no Vidusjūras un izžuva. Tunisijā ir arī daudz citu nelielu sālsezeru.
Valūta / Valoda  
ISO Valoda
AR Arābu valoda (Arabic language)
FR Franču valoda (French language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Alžīrija 
  •  Lībija