Ternopiļa (Ternopil)
Pilsētu Polijas-Lietuvas sastāvā 1540. gadā dibinājis Jans Tarnovskis. Pēc 1772. gada Polijas Pirmās dalīšanas — Austrijas impērijā. No 1809. līdz 1815. gadam - Krievijā, vēlāk atgriežoties Austroungārijas sastāvā.
No 1918. gada 22. novembra līdz 30. decembrim Ternopiļa bija Rietumukrainas Tautas republikas pagaidu galvaspilsēta, bet no 1920. gada 8. jūlija līdz 21. septembrim — padomju Galīcijas PSR galvaspilsēta. 1921. gada Rīgas miera rezultātā Ternopiļa iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. 1939. gadā iekļauta Ukrainas PSR, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu. No 1941. gada 2. jūlija līdz 1944. gada 15. aprīlim atradās vācu okupācijā. Pilsēta smagi cieta kaujās, jo šeit tika ielenkts vācu armijas grupējums. Vācu okupācijas laikā pilsētas ebreji tika iznīcināti. Pēc kara pilsētas poļu iedzīvotāji tika pārcelti uz Poliju. 1990. gada 20. martā Ternopiļas pilsētas padome bija pirmā valstī, kas balsoja par Ukrainas nacionālās simbolikas — karoga, ģerboņa un himnas atjaunošanu. No 1991. gada — neatkarīgās Ukrainas sastāvā.
Ģeogrāfiskā karte - Ternopiļa (Ternopil)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
Ukrainas karogs |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
RU | Krievu valoda (Russian language) |
PL | Poļu valoda (Polish language) |
UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |