Tbilisi (, izrunā: ), līdz 1936. gadam Tiflisa, ir Gruzijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta, kā arī galvenais ekonomikas un kultūras centrs. Atrodas valsts austrumu daļā, Kūras krastos, 380—770 m vjl.
458. gadā (dažos avotos tiek minēts 455. gads) Tbilisi dibinājis Gruzijas cars Vahtangs I Gorgasali. Pilsētas vārds cēlies no gruzīnu vārda tbili, kas nozīmē karsts. Leģenda vēsta, ka Vahtangs I devies medībās ar piekūnu apvidū, kurā bija nolēmis celt jauno valsts galvaspilsētu. Piekūnam izdevies noķert putnu, taču tas tomēr izslīdējis no piekūna nagiem un iekritis strautā. Tas izrādījies karstais minerālūdens avots, kurā putns bija izvārījies un pagatavots maltītei. Laika gaitā pilsēta vairākas reizes ir iekarota. 6. gadsimtā to iekaroja persieši, 7. gadsimtā — Bizantija un arābi. 1122. gadā Tbilisi iekaroja Gruzijas karalis Dāvids IV, kas to pasludināja par valsts galvaspilsētu. 1234. gadā pilsētu iekaroja mongoļi, bet 1386. gadā — Samarkandas emīrs Tamerlans. Pēc tam vairākas reizes Tbilisi iekaroja Osmaņu impērija līdz 1795. gadā to iekaroja persieši un to nodedzināja. 1801. gadā to iekaroja Krievijas Impērija. 1921. gadā Tbilisi tika pasludināta par neatkarīgās Gruzijas galvaspilsētu.
