Svatini (Eswatini)
Svatini ir viena no mazākajām valstīm Āfrikā: no ziemeļiem uz dienvidiem tā stiepjas vairāk nekā 200 km un no austrumiem uz rietumiem — aptuveni 130 km. Tomēr valsts ģeogrāfija un klimats ir ļoti daudzveidīgs. Lielākā daļa iedzīvotāju ir svazilandieši, kuri runā sisvati valodā. Karaliste tika dibināta 18. gadsimta vidū ar Ngvani III kā karali; pašreizējās robežas tika noteiktas 1881. gadā. Pēc Angļu—būru kara Svazilenda bija Lielbritānijas protektorāts no 1903. līdz 1967. gadam. Tā atguva savu neatkarību 1968. gada. 6. septembrī.
Svatini ir bagāta ar ūdens resursiem. Iedzīvotāji iztikai galvenokārt nodarbojas ar lauksaimniecību. Valsts ir saistīta ar Dienvidāfriku caur muitas un monetāro savienību. Svatini galvenokārt eksportē cukurniedres, kā arī koksnes masu, akmeņogles un azbestu.
Svatini ir valsts Dienvidāfrikā. To gandrīz no visām pusēm ieskauj Dienvidāfrikas Republika. Valsts robežojas ar Mozambiku austrumos un tā ir vienīgā valsts, bez Dienvidāfrikas, ar ko tā robežojas. Valsts galvaspilsēta Mbabane atrodas valsts ziemeļrietumos. Svatini ir iekšzemes valsts un tai nav tiešas pieejas jūrai. Ar 17 364 km² lielu platību Svatini ir otra mazākā valsts kontinentālajā Āfrikā aiz Gambijas. Pēc platības tā ierindojas 154. vietā pasaulē.
Valsts reljefu pārsvarā veido pauguri un kalni, kā arī līdzenumi. Augstākais valsts punkts ir Elembe kalns (1862 m). Drankensberga kalni (Drakonu kalni), kuri ir augstākās kalnu grēdas Dienvidāfrikā, šķērso valsts rietumu daļu. Lusutfu upe ir garākā upe valstī.