Sofija (Sofia)
 |
 |
Arheoloģija liecina, ka Sofijas vietā jau 8. gadsimtā p.m.ē. bijusi apmetne. 29. gadā romieši ieņēma trāķiešu pilsētu Serdiku (Serdica).
Romiešu laikā Serdika bija Dakijas (Dacia) provinces centrs, bet Diokletiāna un Konstantīna I laikā Iekšzemes Dakijas (Dacia Mediterranea) centrs. 342.—343. gadā (iespējams, līdz 344. gadam) Serdikā notika Serdikas koncils.
441. gadā pilsētu nopostīja huņņi. Bizantijas imperators Justiniāns I pilsētu atjaunoja un nosauca par Triadicu. 809. gadā pilsētu ieņēma bulgāri un pārdēvēja to par Sredecu. 1376. gadā to nosauca par Sofiju (grieķu - gudrība).
1382. gadā Sofiju ieņēma osmaņi un tā kļuva par Osmaņu impērijas provinces Rumēlijas centru. 1443. gadā pilsētu nodedzināja poļu un ungāru karaspēks karaļa Vladislava III Varnieša vadībā. 1878. gadā Sofiju ieņēma krievu karaspēks un 1879. gadā tā kļuva par Bulgārijas galvaspilsētu. Otrā pasaules kara laikā pilsētu ieņēma padomju karaspēks.
Ģeogrāfiskā karte - Sofija (Sofia)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Bulgārija
 |
 |
| Bulgārijas karogs | |
Bulgārija ir dibināta 7. gadsimtā un ir viena no vecākajām joprojām pastāvošajām valstīm Eiropā. Tā atradās vēsturiski nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Caur šo valsti gāja tirdzniecības ceļš no Ziemeļeiropas un citām Austrumeiropas valstīm uz Vidusjūras baseina zemēm un tirdzniecības ceļš no Rietumeiropas un Centrāleiropas uz Tuvajiem Austrumiem. Pirms bulgāri izveidoja savu valsti, šajā reģionā lielā ietekme bija Senajai Grieķijai, Romas impērijai un Bizantijai. Viduslaikos gadsimtiem ilgi Bulgārijas attīstība bija atkarīga no Osmaņu impērijas. Turku elementi joprojām ir sastopami bulgāru arhitektūrā, tautas mūzikā un dejās.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| BGN | Bulgārijas leva (Bulgarian lev) | лв | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| BG | Bulgāru valoda (Bulgarian language) |
| TR | Turku valoda (Turkish language) |
