Ģeogrāfiskā karte - Skopje (Grad Skopje)

Skopje (mk, sq) ir pilsēta Ziemeļmaķedonijas ziemeļos, Vardaras upes augštecē. Ziemeļmaķedonijas galvaspilsēta un, ar vairāk nekā pus miljonu iedzīvotāju, valsts lielākā pilsēta.

Apkārtnē saglabājies romiešu akvedukts, bizantiešu Svētā Panteleimona baznīca ar lieliskām freskām, Kales cietoksnis un Stefana Dušana laika akmens tilts pār Vardaras upi.

Seno Skupi (Skupi) dibinājuši dardāni (dardani) 3. gadsimtā p. m. ē. Kopš 148. gada tā bija romiešu varā, un bija impērijas Augšmēzijas (Moesia superior) provinces galvaspilsēta. Kopš 395. gada — Bizantijas impērijā. 483. gadā šeit piedzima viens no izcilākajiem Bizantijas imperatoriem Justiniāns I. 518. gadā seno Skopji gandrīz pilnīgi nopostīja zemestrīce.

Justiniāns lika atjaunot savu dzimto pilsētu, un to, nosaucot par Justiniana Prima, uzcēla citā vietā (lejpus pa Vardaru). Pilsētu 7. gadsimta beigās gandrīz pilnīgi nopostīja iebrukušās slāvu ciltis. Vēlākā gaitā Skopje bija cīņas arēna starp Bizantiju un Bulgārijas Pirmo valsti. 11. gadsimta beigās pilsētu atkal izpostīja zemestrīce.

13. gadsimta vidū Skopje bija bulgāru valdnieka Konstantīna I Asena galvaspilsēta. 1282. gadā Skopji ieņēma serbi. 14. gadsimta vidū Skopje bija varenākā Serbijas valdnieka Stefana Dušana impērijas galvaspilsēta. 1392. gadā, trīs gadus pēc izšķirošās Kosovas kaujas, Skopji ieņēma Osmaņu impērija, kuras īpašumā tā bija līdz 1912. gadam. Pilsētas nosaukums šajā laikā bija Iskiba (Üsküb), un tā bija Kosovas vilājeta centrs.

1555. gadā pilsētu vēlreiz izpostīja zemestrīce. 1689. gadā Skopji nopostīja austriešu ģenerāļa Pikolomīni armija. Vēlākos gados pilsēta pamazām panīka un 19. gadsimta vidū tajā bija apmēram 10 000 iedzīvotāju.

Pilsētas atdzimšana sākās pēc 1873. gada, kad caur to tika ierīkota Belgradas—Saloniku dzelzceļa līnija. Pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija raibs — šeit dzīvoja albāņi, serbi, bulgāri, turki, čigāni. Pašus maķedoniešus līdz 20. gadsimta vidum pieskaitīja vai nu pie serbiem vai bulgāriem, atkarībā no politiskās nepieciešamības.

1903. gadā Skopje bija viens no neveiksmīgās, pret turkiem vērstās Ilindenas sacelšanās centriem. 1912. gada 12. augustā turkus no Skopjes padzina albāņu spēki. Pēc dažiem mēnešiem Pirmā Balkānu kara laikā pilsētu ieņēma serbi.

Pirmā pasaules kara laikā Skopji ieņēma Bulgārijas armija, tomēr pēc kara Skopje tika iekļauta Serbu, horvātu un slovēņu karalistē (vēlākajā Dienvidslāvijā).

Arī Otrā pasaules kara laikā pilsētu ieņēma Bulgārijas karaspēks. Pēc kara tika nodibināta Maķedonijas Tautas republika, par kuras galvaspilsētu tika izraudzīta Skopje. 1963. gadā Skopjē atkal notika zemestrīce, kas pilsētu izpostīja — tika nopostīti 80% ēku.