Skalata (Skalat)
Skalata ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ternopiļas apgabala Pidvoločiskas rajonā.
Rakstos pirmoreiz minēta 1520. gadā kā Polijas karalistes pilsēta. 1772. gadā pēc Polijas Pirmās dalīšanas pilsēta iekļāvās Austrijas impērijas (Austroungārijas) sastāvā un bija tur līdz Pirmā pasaules kara beigām, izņemot lauku starp 1809. un 1815. gada, kad tā ietilpa Krievijas impērijā.
Pēc Pirmā pasaules kara Skalata iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. 1939. gadā, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, pēc PSRS iebrukuma Polijā iekļauta Ukrainas PSR. No 1941. līdz 1944. gadam atradās vācu okupācijā. Vācu okupācijas laikā pilsētas ebreji tika iznīcināti. Pēc kara pilsētas poļu iedzīvotāji tika pārcelti uz Poliju. No 1991. gada - neatkarīgās Ukrainas sastāvā.
Rakstos pirmoreiz minēta 1520. gadā kā Polijas karalistes pilsēta. 1772. gadā pēc Polijas Pirmās dalīšanas pilsēta iekļāvās Austrijas impērijas (Austroungārijas) sastāvā un bija tur līdz Pirmā pasaules kara beigām, izņemot lauku starp 1809. un 1815. gada, kad tā ietilpa Krievijas impērijā.
Pēc Pirmā pasaules kara Skalata iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. 1939. gadā, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, pēc PSRS iebrukuma Polijā iekļauta Ukrainas PSR. No 1941. līdz 1944. gadam atradās vācu okupācijā. Vācu okupācijas laikā pilsētas ebreji tika iznīcināti. Pēc kara pilsētas poļu iedzīvotāji tika pārcelti uz Poliju. No 1991. gada - neatkarīgās Ukrainas sastāvā.
Ģeogrāfiskā karte - Skalata (Skalat)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
 |
 |
| Ukrainas karogs | |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
| UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |