Snovska (Snovsk)
Snovska (uk) ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumu daļā, Čerņihivas apgabala ziemeļos, Snovskas rajona centrs pie Snovas upes.
Pilsēta sākusi veidoties pie stacijas dzelzceļa līnijā Liepāja—Romni. Līdz 19. gadsimta beigām apdzīvotās vietas nosaukums bija Korživka (Коржівка). Pēc Oktobra revolūcijas ietilpa Ukrainas PSR. 1924. gadā Snovskai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1934. gadā pilsēta tika pārdēvēta par Ščorsu (Щорс), par godu pilsoņu kara komandierim Nikolajam Ščorsam (Николай Александрович Щорс/Микола Олександрович Щорс, 1895—1919), kurš dzimis Snovskā. Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1943. gadam pilsēta atradās vācu okupācijā. No 1991. gada — neatkarīgās Ukrainas sastāvā. 2016. gadā Snovskai tika atjaunots vēsturiskais nosaukums.
Pilsēta sākusi veidoties pie stacijas dzelzceļa līnijā Liepāja—Romni. Līdz 19. gadsimta beigām apdzīvotās vietas nosaukums bija Korživka (Коржівка). Pēc Oktobra revolūcijas ietilpa Ukrainas PSR. 1924. gadā Snovskai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1934. gadā pilsēta tika pārdēvēta par Ščorsu (Щорс), par godu pilsoņu kara komandierim Nikolajam Ščorsam (Николай Александрович Щорс/Микола Олександрович Щорс, 1895—1919), kurš dzimis Snovskā. Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1943. gadam pilsēta atradās vācu okupācijā. No 1991. gada — neatkarīgās Ukrainas sastāvā. 2016. gadā Snovskai tika atjaunots vēsturiskais nosaukums.
Ģeogrāfiskā karte - Snovska (Snovsk)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
 |
 |
| Ukrainas karogs | |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
| UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |