Rīgene (Rügen Island)
Rīgene ir sala Baltijas jūrā, lielākā Vācijai piederošā sala (kopējā platība 926 km2). Ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes teritorijā. Uz salas dzīvo apmēram 74 000 iedzīvotāju, apdzīvojuma blīvums ir 79 cilv./km2.
Salas forma diezgan netipiska, krasti ļoti izroboti, to izliekumi veido daudzus līčus, pussalas un zemesragus. Salas dienvidu krasts atrodas ļoti tuvu kontinentam. Platums dienvidos sasniedz 41 km, bet garums ziemeļu-dienvidu virzienā ir 52 km. Visu pludmaļu kopgarums ir 140 km. Rīgenē ir 4 pilsētas.
Rīgenes klimats ir mērens. Ziema nav auksta. Janvāra un februāra vidējā temperatūra ir ap 0 °C. Vasara nav pārāk karsta, jūlija vidējā temperatūra ir 16,3 °C. Gada nokrišņu daudzums ir 520 - 560 mm. Saule spīd 1800 - 1870 stundas gadā.
Ar Štrālzundi kontinentā Rīgeni savieno divi tilti: vecākais 1937. gadā uzbūvētais tilts ir daļēji dambis un mūsdienās tiek izmantots dzelzceļa satiksmei, kā arī Rīgenes tilts (Rügenbrücke, 2831 m). Tas tika atklāts 2007. gada 20. oktobrī un ārēji izskatās līdzīgs Zelta Vārtu tiltam Sanfrancisko. Lielā augstuma dēļ (42 m augstākajā vietā) zem tilta var kuģot pat vislielākie kuģi.
Jasmundes pussalā Rīgenes ziemeļaustrumos atrodas tāda paša nosaukuma nacionālais parks, kura platība ir 3000 hektāru, tas izveidots 1990. gadā. Plaši pazīstams Jasmundes simbols ir krīta klintis, īpaši, 118 m augstais "Karaliskais tronis" (Königsstuhl). Atsevišķās vietās klinšu augstums sasniedz pat 144 metrus. Salas augstākais virsas punkts ir Pīkberga kalns (Piekberg - 161 m augsts).
Šobrīd galvenais salas ienākumu avots ir tūrisms. Sākumu tūrisma ērai Rīgenē uzsāka minerālie avoti Zagardā 18. gadsimtā. 19. gadsimtā sāka attīstīties jūras kūrorti, piemēram, Zasnica.
Bez tūrisma salā ir attīstīta arī zivsaimniecība un lauksaimniecība.
Salas forma diezgan netipiska, krasti ļoti izroboti, to izliekumi veido daudzus līčus, pussalas un zemesragus. Salas dienvidu krasts atrodas ļoti tuvu kontinentam. Platums dienvidos sasniedz 41 km, bet garums ziemeļu-dienvidu virzienā ir 52 km. Visu pludmaļu kopgarums ir 140 km. Rīgenē ir 4 pilsētas.
Rīgenes klimats ir mērens. Ziema nav auksta. Janvāra un februāra vidējā temperatūra ir ap 0 °C. Vasara nav pārāk karsta, jūlija vidējā temperatūra ir 16,3 °C. Gada nokrišņu daudzums ir 520 - 560 mm. Saule spīd 1800 - 1870 stundas gadā.
Ar Štrālzundi kontinentā Rīgeni savieno divi tilti: vecākais 1937. gadā uzbūvētais tilts ir daļēji dambis un mūsdienās tiek izmantots dzelzceļa satiksmei, kā arī Rīgenes tilts (Rügenbrücke, 2831 m). Tas tika atklāts 2007. gada 20. oktobrī un ārēji izskatās līdzīgs Zelta Vārtu tiltam Sanfrancisko. Lielā augstuma dēļ (42 m augstākajā vietā) zem tilta var kuģot pat vislielākie kuģi.
Jasmundes pussalā Rīgenes ziemeļaustrumos atrodas tāda paša nosaukuma nacionālais parks, kura platība ir 3000 hektāru, tas izveidots 1990. gadā. Plaši pazīstams Jasmundes simbols ir krīta klintis, īpaši, 118 m augstais "Karaliskais tronis" (Königsstuhl). Atsevišķās vietās klinšu augstums sasniedz pat 144 metrus. Salas augstākais virsas punkts ir Pīkberga kalns (Piekberg - 161 m augsts).
Šobrīd galvenais salas ienākumu avots ir tūrisms. Sākumu tūrisma ērai Rīgenē uzsāka minerālie avoti Zagardā 18. gadsimtā. 19. gadsimtā sāka attīstīties jūras kūrorti, piemēram, Zasnica.
Bez tūrisma salā ir attīstīta arī zivsaimniecība un lauksaimniecība.
Ģeogrāfiskā karte - Rīgene (Rügen Island)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |