Ģeogrāfiskā karte - Minska (Minsk)

Minska (be, agrāk Менск, ru) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī. Tā ir arī Minskas apgabala un Minskas rajona administratīvais centrs, lai gan neiekļaujas šo administratīvo vienību sastāvā. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 2,02 miljoni iedzīvotāju. Minska atrodas valsts centrālajā daļā pie Svislačas upes. Valsts saimniecības, kultūras un politiskais centrs. Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) Izpildu komitejas mītnes pilsēta.

Pirmoreiz rakstos pieminēta 1067. gadā kā kaujas vieta starp diviem senkrievu kņaziem. Domājams, ka apdzīvota vieta eksistējusi jau agrāk, tomēr šo mūsdienās uzskata par pilsētas dibināšanas gadu.

Ietilpa Polockas kņazistes sastāvā, pēc lielkņaza Vseslava Bračislaviča nāves viņa valsti 1101. gadā sadalīja dalienās, par pirmo Minskas kņazu kļuva viņa dēls Gļebs. 1249. un 1258. gadā Minskas apkārtni postīja Zelta Ordas sirotāji, pēc tam Minskas kņazi bija Lietuvas lielkņazistes vasaļi. 1499. gadā Minska ieguva Magdeburgas tiesības. 1565. gadā kļuva par Minskas vaivadijas centru.

1793. gadā, saistībā ar Polijas—Lietuvas kopvalsts Otro dalīšanu, nonāca Krievijas Impērijas sastāvā, kļūstot par Minskas guberņas centru. 19. gs. pilsēta strauji auga, jo kļuva par dzelzceļa līniju Liepāja—Romni un Maskava—Bresta mezglu.

Minskā tika deklarēta Baltkrievijas Tautas Republika, bet — Baltkrievijas PSR. Pēc Rīgas miera līguma Minska iekļāvās Baltkrievijas PSR sastāvā. Otrā pasaules kara laikā, no līdz, Minska tika bombardēta, kā rezultātā tā gandrīz pilnībā tika nopostīta. Pēc kara pilsēta tika atjaunota. Minskai tika piešķirts Padomju Savienības goda tituls “Pilsēta varone”.

1984. gadā pilsētā tika atklāts Minskas metro.

1991. gadā tā kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas galvaspilsētu.