Laņivci (Lanivtsi)
Laņivci ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ternopiļas apgabala Laņivcu rajona centrs pie Horiņas upes.
Rakstos pirmoreiz minēta 1444. gadā. Bija Polijas-Lietuvas pilsēta. 1793. gadā pēc Polijas Otrās dalīšanas pilsēta iekļāvās Krievijas impērijas sastāvā, un bija tur līdz Pirmā pasaules kara beigām.
Pēc Pirmā pasaules kara, pamatojoties uz 1921. gada Rīgas miera līgumu, Laņivci iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. 1939. gadā, pēc PSRS iebrukuma Polijā, iekļauta Ukrainas PSR, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu. No 1941. gada 2. jūlija līdz 1944. gada 6. martam atradās vācu okupācijā. Vācu okupācijas laikā pilsētas ebreji tika iznīcināti. Pēc kara pilsētas poļu iedzīvotāji tika pārcelti uz Poliju. No 1991. gada - neatkarīgās Ukrainas sastāvā.
Rakstos pirmoreiz minēta 1444. gadā. Bija Polijas-Lietuvas pilsēta. 1793. gadā pēc Polijas Otrās dalīšanas pilsēta iekļāvās Krievijas impērijas sastāvā, un bija tur līdz Pirmā pasaules kara beigām.
Pēc Pirmā pasaules kara, pamatojoties uz 1921. gada Rīgas miera līgumu, Laņivci iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. 1939. gadā, pēc PSRS iebrukuma Polijā, iekļauta Ukrainas PSR, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu. No 1941. gada 2. jūlija līdz 1944. gada 6. martam atradās vācu okupācijā. Vācu okupācijas laikā pilsētas ebreji tika iznīcināti. Pēc kara pilsētas poļu iedzīvotāji tika pārcelti uz Poliju. No 1991. gada - neatkarīgās Ukrainas sastāvā.
Ģeogrāfiskā karte - Laņivci (Lanivtsi)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
 |
 |
| Ukrainas karogs | |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
| UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |