Ģeogrāfiskā karte - Katalonija (Catalunya)

Katalonija (Catalunya)
Katalonija (ca, ; oc, ; es, ) ir reģions Pireneju pussalas ziemeļaustrumos. Katalonijas konstitucionālais statuss ir strīdus objekts starp Spānijas Karalisti, kas to uzskata par savu autonomo apgabalu, un Katalonijas parlamentu, kas ir pasludinājis Katalonijas Republikas neatkarību. Tā robežojas ar Franciju un Andoru ziemeļos, ar Spānijas Aragonas autonomo apgabalu rietumos, Valensijas autonomo apgabalu dienvidos, bet austrumos to apskalo Vidusjūra (krasta līnija 580 km). Oficiālās valodas ir katalāņu, spāņu un araniešu (oksitāņu valodas dialekts). Tās administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Barselona, kas ir otra visapdzīvotākā pašvaldība Spānijā.

19. un 20. gadsimtā Katalonija piedzīvoja lielu ekonomisku izaugsmi, piesaistot strādniekus no citiem Spānijas apgabaliem. Barselona kļuva par vienu no Eiropas lielākajām industrializētajām lielpilsētas teritorijām un Katalonija par ievērojamu tūrisma galamērķi. 2017. gada 27. oktobrī Katalonijas parlaments pasludināja Katalonijas Republikas neatkarību.

Otrā Pūniešu kara laikā 3. gadsimta beigās p.m.ē. tagadējā Katalonija tika iekļauta Romas Republikas sastāvā kā Tuvās Spānijas (Hispania citerior) provinces, vēlāk Tarragonas Spānijas (Hispania Tarraconensis) provinces daļa ar galvaspilsētu Tarragonu. Pēc Rietumromas impērijas sabrukuma to iekaroja vestgoti. 8. gadsimtā tajā iebruka arābi, pēc Franku valsts sadalīšanās 9. gadsimta beigās izveidojās suverēna Barselonas grāfiste. 1137. gadā tā apvienojās personālūnijā ar Aragonas karalisti. Pēc tam, kad 1469. gadā Aragonas karalis Ferdinands II apprecējās ar Kastīlijas karalieni Izabellu I, kopš 1516. gada Katalonija bija Spānijas karalistes sastāvā. 1659. gadā Katalonijas ziemeļu apgabalus (tagadējo Rusijonu) pievienoja Francijai. Napoleona karu laikā no 1812. līdz 1814. gadam visa Katalonija bija iekļauta Francijas impērijas sastāvā. Spānija Otrās republikas laikā 1932. gadā izveidoja Katalonijas autonomiju, ko likvidēja pēc Fransisko Franko uzvaras Spānijas pilsoņu karā 1939. gadā, bet atkal atjaunoja 1977. gadā.

 
Ģeogrāfiskā karte - Katalonija (Catalunya)
Zeme (teritorija) - Spānija
Spānijas karogs
Spānija (es, izrunā: ), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos — Vidusjūra. Spānijai pieder arī Baleāru Salas Vidusjūrā un Kanāriju Salas Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas Ziemeļāfrikā (Seūta un Melilja), kuras robežojas ar Maroku. Spānijas platība ir 504 030 km², tādēļ tā ir otra lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc Francijas.

Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunajos laikos, kad tā kļuva par visu pasauli aptverošu impēriju. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valodā runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
EUR Eiro (Euro) € 2
ISO Valoda
EU Basku valoda (Basque language)
GL Galisiešu valoda (Galician language)
CA Katalāņu valoda (Catalan language)
OC Oksitāņu valoda (Occitan language)
ES Spāņu valoda (Spanish language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Maroka 
  •  Andora 
  •  Francija 
  •  Gibraltārs 
  •  Portugāle 
Administrative Subdivision
Zeme, State, Reģions,...