Ģeogrāfiskā karte - Karavastajas lagūna (Karavasta)

Karavastajas lagūna (Karavasta)
Karavastajas lagūna jeb Karavastas lagūna ir lielākā lagūna Albānijā un viena no lielākajām lagūnām Vidusjūras piekrastē, un tās platība ir 42 km2. Karavastaju no Adrijas jūras atdala plata ar mežu apaugusi smilšu josla. Tā izvietojusies Mīzekes piekrastes līdzenumā netālu no Divjakas un aptuveni 20 km attālu no Lušņas pilsētas Fieri ķarkā. Aizsargājama kopš 1966. gada. Lagūnas nosaukums veidojies no grieķu termina "laivu piestātne". Karavastajas pārpurvotajos krastos aug galvenokārt priedes un tajā ir daudz nelielu smilšainu salu. Tā ir pazīstama ar savu pelikānu populāciju; Karavastajas lagūnas Pelikānu salā dzīvo ap 60 pāru cirtaino pelikānu (Pelecanus crispus), kas ir ap 5% no to Eiropas populācijas. Lagūnā ir arī ievērojamas putnu mazo zīriņu, brūnspārnu bezdelīgtārtiņu un jūras kraukļu populācijas. Lagūna ietilpst Palearktikas Vidusjūras mežu un krūmāju Ilīrijas lapu koku mežu sauszemes ekoreģionā. Klimats ir tipisks Vidusjūras, ar vidējām gada temperatūrām no +12°C februārī līdz +24°C augustā. Ar jūru Karavastaju saista trīs kanāli (viens no tiem mākslīgs), kuri rada plūdmaiņas ik 6 stundas un ūdenstece tajos ir 15-30 m³/s. Lagūnas sāļums svārstās 20—55 ‰ robežās atkarībā no plūdmaiņām un vēja virziena. Pie Karavastajas lagūnas tiek pieskaitīta arī 8,5 km² lielā Godulas lagūna.

Lagūna atrodas Divjakas—Karavastajas nacionālā parka robežās un ir atzīta par starptautiski nozīmīgu mitrāju saskaņā ar Rāmsaras konvenciju. BirdLife International ir atzinusi Karavastu par putniem nozīmīgu teritoriju, jo tā uztur ievērojamu skaitu dažādu putnu sugu populāciju.

Karavastajas lagūna iekļauta Rāmsaras starptautiski nozīmīgo mitrāju sarakstā.

Tā kā kādreizējās dezinfekcijas kampaņas bija ilgstoši apturētas, šajā apgabalā ir ļoti aktīva moskītu sezona. Tomēr 2014. gadā tās tika atsāktas, un valsts iestādes ir aizsākušas parka rehabilitācijas projektu. Tas iekļāva medību moratoriju, kas atdzīvināja putnu vērošanas aktivitātes. Lagūnu atdalošās smilšu joslas liedags tiek izmantota kā tūristu pludmale.

 
Ģeogrāfiskā karte - Karavastajas lagūna (Karavasta)
Zeme (teritorija) - Albānija
Albānijas karogs
Albānija (sq, tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā. To rietumos apskalo Adrijas jūra, bet dienvidrietumos Jonijas jūra, kā arī robežojas ar Melnkalni ziemeļos, ar Kosovu ziemeļrietumos, ar Ziemeļmaķedonijas Republiku austrumos un ar Grieķiju dienvidos. Albānijas platība ir 28 748 km² un to ietekmē kontinentālais klimats. Lielākā daļa no Albānijas teritorijas jeb 70% sedz kalnaini apvidi, kuri ir nelīdzeni un grūti sasniedzami. Albānija ar 3,02 miljoniem iedzīvotāju ir 139. lielākā valsts pasaulē. Albānija ir parlamentāra republika, kurā ietilpst divpadsmit apgabali. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Tirāna.

Kopš 2009. gada Albānija ir NATO dalībvalsts un no 2014. gada Eiropas Savienības kandidātvalsts.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
ALL Albānijas leks (Albanian lek) L 2
ISO Valoda
SQ Albāņu valoda (Albanian language)
EL Grieķu valoda (Greek language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Grieķija 
  •  Kosova 
  •  Melnkalne 
  •  Serbija 
  •  Ziemeļmaķedonija