Ģeogrāfiskā karte - Hersonas apgabals (Kherson Oblast)

Hersonas apgabals (Kherson Oblast)
Hersonas apgabals (uk) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos. Robežojas ar Melno jūru dienvidrietumos, Mikolajivas apgabalu rietumos, Dņipropetrovskas apgabalu ziemeļos, Zaporižjas apgabalu austrumos, Azovas jūru dienvidaustrumos un Krimas autonomo republiku dienvidos.

Tagadējā Hersonas apgabala teritorija līdz 3. gadsimtam piederēja skitiem un sarmatiem. 257. gadā to ieņēma no Baltijas jūras piekrastes pārcēlušies goti. 375. gadā šo apgabalu iekaroja huņņi, bet 7. gadsimta beigās — hazāri. Līdz 13. gadsimtam to apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). 1239. gadā to iekaroja Batuhans, vēlāk apgabala teritorija bija pakļauta Zelta Ordai. Dņepras labā krasta daļu 1398. gadā pakļāva Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais.

Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kas 1475. gadā kļuva par Osmaņu impērijas vasali. Apgabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību, saglabājot autonomas Džambailukas, Jediškulas (Dņepras kreisajā krastā) un Jedisanas (Dņepras labajā krastā) ordas. Pēc Krievu—turku kara (1768—1774) apgabala ziemeļu daļu pakļāva Krievijas Impērija, 1778. gadā ķeizariene Katrīna II Lielā parakstīja manifestu par jaunas ostas un pilsētas dibināšanu Dņepras labajā krastā. Lai uzsvērtu tās piederību kristiešu pasaulei, to nosauca sengrieķu pilsētas Hersonesas vārdā, kaut arī īstā Hersonesa atradās Krimas haniem piederošajā Krimā.

1783. gadā Krievijas Impērija iekaroja arī Krimas hanistei līdz tam piederējušo Dņepras kreisā krasta daļu. Iekarotās zemes iekļāva Jaunkrievijas guberņā, ko 1802. gadā sadalīja Nikolajevas, Jekaterinoslavas un Taurijas guberņās. Lai kolonizētu iekarotās zemes, 1835. gadā Krievijas ķeizars Nikolajs I izdeva manifestu par ebreju lauksaimnieku koloniju dibināšanu pie Melnās jūras. Zināms, ka 1835.-1841. gadā no Kurzemes guberņas uz Hersonas guberņu izceļoja 2550 ebreji. Latvijā izplatījās baumas, ka ķeizars ir gatavs dot arī latviešu brīvlaistajiem zemniekiem "tukšo zemi" Jaunkrievijā. No 1918. gada janvāra apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas, no 1921. gada Ukrainas PSR sastāvā. 1944. gadā no Nikolajevas un Zaporožjes apgabalu daļām izveidoja atsevišķu Hersonas apgabalu.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.

Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā Hersonas apgabalu ieņēma Krievijas karaspēks. 2022. gada septembrī apgabalā rīkoja starptautiski neatzītus referendumus kuru pamatā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par apgabala iekļaušanu Krievijas sastāvā.

 
Ģeogrāfiskā karte - Hersonas apgabals (Kherson Oblast)
Zeme (teritorija) - Ukraina
Ukrainas karogs
Ukraina (uk [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krievijas Federāciju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krievijas Federāciju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).

Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Ģeogrāfiskā karte - UkrainaUkraine_regions_map.png
Ukraine_regions_map....
2600x1764
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ukrainaukraine_pol_1991.jpg
ukraine_pol_1991.jpg
1034x1080
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ukraina1546px-Ukraine_location_map.svg.png
1546px-Ukraine_locat...
1546x1038
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - UkrainaUkraine_relief_location_map.jpg
Ukraine_relief_locat...
1720x1157
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ukrainaukraine_adm93.jpg
ukraine_adm93.jpg
1000x1045
freemapviewer.org
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
UAH Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) â‚´ 2
ISO Valoda
RU Krievu valoda (Russian language)
PL Poļu valoda (Polish language)
UK Ukraiņu valoda (Ukrainian language)
HU Ungāru valoda (Hungarian language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Baltkrievija 
  •  Krievija 
  •  Moldova 
  •  Polija 
  •  Rumānija 
  •  Slovākija 
  •  Ungārija