Ģeogrāfiskā karte - Guama (Guam)

Guama (ch, ; en, ), pilnā nosaukumā Guamas Teritorija (Territory of Guam), ir Amerikas Savienoto Valstu organizēta neinkorporēta teritorija Klusā okeāna rietumos Marianas salu dienvidos. Guama ir lielākā no šī arhipelāga salām. Tā ir viena no piecām no ASV atkarīgajām teritorijām ar civilu valdību. Guamas administratīvais centrs ir Hagātņa, bet lielākā apdzīvotā vieta ir Dededo. Visi Guamā dzimušie cilvēki ir ar ASV pilsonību. Guamas platība ir 541 km², bet iedzīvotāju skaits 2021. gadā bija 168 tūkstoši.

Guamas pirmiedzīvotāji čamorri šo teritoriju sāka apdzīvot pirms aptuveni 4000 gadiem. Fernāns Magelāns bija pirmais eiropietis, kas nonāca šajā zemē. Tas notika, bet spāņi salas kolonizēšanu sāka 1668. gadā. No 16. līdz 18. gadsimtam Guama bija nozīmīga spāņu kuģu apstāšanās vieta Klusā okeāna ūdeņos. , Spānijas—ASV kara laikā, Guamu Spānijai atņēma ASV.

Otrā pasaules kara laikā,, Japānas Impērija iekaroja Guamu. Viņi to bija okupējuši uz divarpus gadiem. Amerikāņi Guamu atkaroja. Kopš 1960. gadiem Guamas saimniecība balstās uz tūrismu un ASV Bruņoto spēku vajadzību nodrošināšanu.

Guamas sala ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 50 km garumā. Salas ziemeļu daļa topogrāfiski stipri atšķiras no dienvidu daļas. Ziemeļos ir kaļķakmens plato, kurai apkārt ir koraļļi. Savukārt dienvidu daļa ir vulkāniskas izcelsmes, un tai piemīt kalnains reljefs. Augstākā virsotne ir Lamls (406 m v.j.l.). Kalnus klāj sacietējusi lava, kvarcīts un slāneklis.

Guama atrodas 340 km uz ziemeļaustrumiem no Čelendžera dzelmes, kas ir dziļākā vieta pasaulē un atrodas Marianas dziļvagā.

Guama valda tropu musonu klimats. Dienā gaisa temperatūra ir 26—27 °C. Lietus sezona ilgst no maija līdz novembrim. Visvairāk nokrišņu ir augustā (410 mm). Sausākais mēnesis ir aprīlis (55 mm). Lietus sezonā salu nereti skar taifūni. Viens no tādiem 1962. gadā nopostīja gandrīz visu salu.