Ģeogrāfiskā karte - Džakarta (Daerah Khusus Ibukota Jakarta)

Džakarta (id) ir Indonēzijas galvaspilsēta, valsts galvenais ekonomikas un finanšu centrs. Izvietojusies Javas ziemeļrietumu piekrastē. Administratīvi Džakarta ir speciāls provincei pielīdzināts Indonēzijas administratīvais reģions, kas sastāv no 6 municipalitātēm (Jakarta Pusat, Jakarta Timur, Jakarta Utara, Jakarta Selatan, Jakarta Barat) un vienas reģensijas.

Kaut arī oficiāli pilsēta dibināta 1527. gadā, apmetne šeit bijusi jau vismaz 5. gadsimtā. 12. gadsimtā šeit atradās hinduistu Sundas valsts galvenā osta Kalapa.

Pirmie eiropieši, kuri šeit parādījās, bija portugāļi, un 16. gadsimtā Sundas karalis ļāva portugāļiem šeit izbūvēt cietoksni. 1527. gada 22. jūnijā pilsēta tika pārsaukta par Džajakartu (Jayakarta).

1619. gadā Nīderlandiešu Austrumindijas kompānija Jana Pīersona Koena (Jan Pieterszoon Coen) vadībā ieņēma pilsētu un pārsauca to par Batāviju (Batavia). Batāvija kļuva par Nīderlandes Indijas (Nederlands-Indië) galvaspilsētu. Tā kā Batāvijai faktiski bija monopols visas kolonijas ārējā tirdzniecībā, tā strauji auga.

Otrā pasaules kara laikā pilsētu, tāpat kā visu Nīderlandes Indiju (nākamo Indonēziju) okupēja Japāna. 1942. gadā, lai gūtu vietējo spēku atbalstu, japāņi atjaunoja seno pilsētas nosaukumu.

Pēc Japānas kapitulācijas, 1945. gada 17. augustā Indonēzija deklarēja neatkarību no Nīderlandes. Nīderlandiešu armija tomēr atkal ieņēma Džakartu, un tā kļuva par nīderlandiešu centru Indonēzijas Atbrīvošanās karā. 1949. gada 27. decembrī Nīderlande atzina Indonēzijas neatkarību, un Džakarta kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu.