Bādene-Virtemberga (Baden-Württemberg)
 |
 |
Federālā zeme ir sadalīta 4 reģionos, 35 apriņķos un 9 neatkarīgās pilsētās. Lielākās pilsētas ir Štutgarte, Manheima, Karlsrūe, Freiburga, Ulma. Cauri Bādenei-Virtembergai tek Reina un Donava. Te atrodas kalnains apvidus Švarcvalde ("Melnais mežs").
Bādene-Virtemberga izveidojusies vēsturiskās Švābijas teritorijā. Reinas konfederācijas laikā 1806. gadā izveidojās Bādenes lielhercogiste (Großherzogtum Baden), Virtembergas karaliste, kā arī vairākas mazākas valstis kā Hohenzollerna-Hehingene (Hohenzollern-Hechingen), Hohenzollerna-Zigmaringene (Hohenzollern-Sigmaringen), Leiena (Leyen). Arī Vācijas impērijas (1871-1918) sastāvā ietilpa Bādenes lielhercogiste un Virtembergas karaliste, kas Veimāras republikas un Trešā Reiha periodā pastāvēja kā Bādenes Republika (Republik Baden) un Virtembergas Tautas brīvvalsts (Freier Volksstaat Württemberg).
Pēc Otrā pasaules kara Francijas okupācijas zonā izveidoja Bādenes (galvaspilsēta Freiburga) un Virtembergas-Hohencolernas (galvaspilsēta Tībingene) zemes, bet Virtembergas-Bādenes zeme (galvaspilsēta Štutgarte) atradās ASV okupācijas zonā. 1949. gadā tās iekļāva Vācijas Federatīvās Republikas sastāvā. Pēc plebiscīta, kas notika 1951. gada 9. decembrī, šīs trīs zemes 1952. gadā apvienojās Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Ģeogrāfiskā karte - Bādene-Virtemberga (Baden-Württemberg)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
 |
 |
| Vācijas karogs | |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| DE | Vācu valoda (German language) |