Burgenlande (de, hr, hu) ir Austrijas federālā zeme valsts austrumu daļā, Slovākijas, Ungārijas un Slovēnijas pierobežā. Administratīvi iedalās divās statūtpilsētās un septiņos apriņķos; administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Eizenštate. Burgenlandē ievērojams ungāru un horvātu iedzīvotāju īpatsvars; to valodām oficiāls statuss vairākās zemes pašvaldībās.
Burgenlande gadsimtu gaitā piederējusi dažādām valstīm un tautām, bet tā ir vienīgā Austrijas teritorija, kas nekad nav bijusi Svētās Romas impērijas, Vācu Konfederācijas vai Cisleitānijas daļa. Jau kopš Romas Impērijas laikiem piederējusi Pannonijai. Pirmie ģermāņi, kas ieceļoja šajā teritorijā, bija ostgoti ap 380. gadu, kas kļuva par Romas sabiedrotajiem. 5. gadsimtā ostgotu zemi iekaroja huņņi, bet pēc tam izveidojās neatkarīga ostgotu karaliste. Vēlākos laikos tagadējā Burgenlande nonāca Lombardijas, avāru, Samo un Frankijas pakļautībā, bet no 1043. gada tās nonāca Ungārijas sastāvā, bet no 1440. gada — Habsburgu impērijā.
1910. gada Austroungārijas tautas skatīšanas laikā tagadējās Burgenlandes teritorijā 74% iedzīvotāju bija vāciski runājoši, 15% — horvātiski, bet 9% — ungāriski. Pēc Austroungārijas sadalīšanās, pretēji Ungārijas centieniem, 1921. gadā Burgenlande nonāca Austrijas sastāvā. Pēc Anšlusa 1938. gadā Burgenlandes zeme tika likvidēta un pievienota Lejasdonavai un Štīrijai. Atjaunota 1945. gadā Padomju okupācijas zonā.
