Ģeogrāfiskā karte - Bolderāja (Bolderaja)

Bolderāja (Bolderaja)
Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā. Tā atrodas pilsētas ziemeļrietumu daļā starp Buļļupes labo krastu un Hapaka grāvi un robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm. Bolderājas apkaimes robežas ir Daugava, Loču kanāls, Buļļupe, Kleistu iela, Apakšgrāvja iela, dzelzceļš, Daugavgrīvas šoseja, Hapaka grāvis.

Bolderājas apkaimes kopējā platība ir 8,329 km², kas ir ievērojami vairāk nekā Rīgas apkaimju vidējās platības rādītājs. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 14 863 metri. Galvenās Bolderājas ielas ir Lielupes, Lielā, Gobas, Stūrmaņu un Silikātu ielas.

Vietvārds "Bolderāja", visticamāk, cēlies no Lielupes lejteces nosaukuma, jo kādreiz šajā vietā nav vēl bijusi plašāka apdzīvojuma teritorija. Livonijas ordeņa mestrs 1495. gadā izlēņojis Lielupes lejteci Johanam Bulderingam, no kura vārda atvasināts Buldurupes vārds (Aa lejasvācu dialektā — upe, no tā veidojies Bulderaa). Vēlāk Lielupes lejteci sāka dēvēt par Buļļupi. Kā skaidrojis Broce — Bolderāja savu nosaukumu ieguvusi no Lielupes, kas lejtecē, sākot ar Buļļu muižu saukta vāciski Bolderaa.

 
Ģeogrāfiskā karte - Bolderāja (Bolderaja)
Zeme (teritorija) - Latvija
Latvijas karogs
Latvijas Republika (liv) ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Valsts galvaspilsēta ir Rīga. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos — ar Krieviju, dienvidaustrumos — ar Baltkrieviju, bet dienvidos — ar Lietuvu. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos — Rīgas līcis. Latvijas platība ir 64 589 km2, iedzīvotāju skaits 2022. gada sākumā bija 1,87 miljoni. Apmēram 62% no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no pārējiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi. Latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, katoļticība un pareizticība). Saskaņā ar Latvijas Satversmi valsts teritoriju veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, bet Latviešu vēsturisko zemju likumā noteikti pieci Latvijas kultūrvēsturiskie novadi — Latgale, Kurzeme, Sēlija, Vidzeme un Zemgale. Desmit lielākās Latvijas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir valstspilsētas Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils, Rēzekne, Ogre, Valmiera un Jēkabpils.

Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Latvijas pamatlikums ir Satversme. Latvijas parlamentu (Saeimu) uz četriem gadiem ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pašlaik darbojas 14. Saeima, kas tika ievēlēta 2022. gadā. Valsts galva ir prezidents, ko Saeima ievēl uz četriem gadiem, pašreizējais valsts prezidents ir Egils Levits, kuru ievēlēja 2019. gadā 8. jūlijā. Valdības galva ir Ministru prezidents, kura kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirza valsts prezidents, pašreizējais Ministru prezidents ir Arturs Krišjānis Kariņš. Ministru prezidents izveido valdību (Ministru kabinetu), kurā pašlaik ietilpst 13 ministrijas.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
EUR Eiro (Euro) € 2
ISO Valoda
RU Krievu valoda (Russian language)
LV Latviešu valoda (Latvian language)
LT Lietuviešu valoda (Lithuanian language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Baltkrievija 
  •  Igaunija 
  •  Krievija 
  •  Lietuvas Padomju Republika