Ģeogrāfiskā karte - Antverpene (Antwerpen)

Antverpene ir Beļģijas pilsēta valsts ziemeļu daļā Šeldes upes grīvā, Flandrijā. Antverpenes provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Atrodas 50 kilometrus uz ziemeļiem no Beļģijas galvaspilsētas Briseles. Pilsētas kopējā platība ir 204,51 km², pēc 2013. gada datiem pilsētā dzīvo 502 604 iedzīvotāji. Tā ir Flandrijas reģiona lielākā pilsēta un otrā lielākā Beļģijas pilsēta.

Antverpene ir slavena kā pasaules dimantu tirdzniecības centrs, kurš tradicionāli ir dažu hasīdu ebreju ģimeņu rokās. Antverpenē atrodas viens no vecākajiem un slavenākajiem zoodārziem pasaulē. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem Antverpene ir slavena kā modes dizaina centrs (skat. Antverpenes sešinieks). Antverpenes osta ir otrā lielākā osta (aiz Roterdamas ostas) Eiropā.

Antverpene ir dibināta 1825. gadā. Pilsētā 1920. gadā norisinājās vasaras olimpiskās spēles, kuras bija pirmās Olimpiskās spēles pēc Pirmā pasaules kara beigām. Antverpenei tiesības rīkot spēles tika piešķirtas par pilsētas iedzīvotāju paciestajām sāpēm Pirmā pasaules kara laikā.

Slavenākā Antverpenes baznīca ir Onze-Lieve-Vrouwekathedraal, kurā atrodami šeit lielāko mūža daļu pavadījušā Rubensa darbi.

Pirmoreiz pieminēta IV gs. kā vieta Germānijā. XI gs. Pirmā Krusta kara vadonis Godfreijs de Buljons (Godefroy de Bouillon) pieminēts kā Antverpenes marķīzs.

Tomēr Antverpenes strauja attīstība sākās XV gs. beigās, kad Brige zaudēja savu nozīmību. Osta strauji auga un 1560. gadā Antverpene kļuva par otro lielāko Eiropas pilsētu uz ziemeļiem no Alpiem. Dažādos laikos ostas galvenās preces bija garšvielas, sudrabs, tekstils.

1566. gadā Antverpenē sākās reformācija, kura izvērtās svētbilžu grautiņos, un Antverpene kļuva par Nīderlandes revolūcijas centru. 1576. gada 4. novembrī spāņu karaspēks ieņem Antverpeni un nogalina 6000 iedzīvotāju. 1585. gadā no pilsētas tiek padzīti visi protestantu iedzīvotaji, un Amsterdama Antverpenes vietā pamazām sāk kļūt par svarīgāko tirdzniecības centru.

Kad izveidojas Nīderlande, Antverpenes nozīme pamazām samazinās, jo Šeldas upes estuārs nokļūst Nīderlandē, kurai jāmaksā muita. Samazinās arī pilsētas iedzīvotāju skaits (vismazākais tas ir ap 1800. gadu - zem 40 000).

1830. gadā, Beļģijas revolūcijas laikā, Antverpeni sagrābj beļģu nemiernieki, bet pilsētas citadele paliek nīderlandiešu garnizona rokās. Citadele kapitulē tikai 1832. gadā, līdz tam periodiski bombardējot pilsētu, un nodarot tai postījumus.

Pirmā pasaules kara laikā Antverpeni pēc smagām cīņām ieņem vācu armija, piespiežot beļģu armiju atiet uz rietumiem.