Ģeogrāfiskā karte - Ankara

Ankara (Ankara; agrākais nosaukums — Angora) ir Turcijas galvaspilsēta, kas atrodas Anatolijas centrālajā daļā, 900—1300 metrus virs jūras līmeņa. Otrā lielākā (pēc Stambulas) valsts pilsēta. Ankaras ila un valsts politiskais centrs.

Ankara atrodas vienā no sausākajiem Turcijas apgabaliem ar izteikti kontinentālu klimatu, tās apkārtnē ir cēlušās Angoras aitas, Angoras kaķi un truši. Tai ir sena vēsture, te atrodami hetu, frīģiešu, romiešu, bizantiešu, osmaņu arheoloģijas pieminekļi.

Par Turcijas galvaspilsētu Ankara kļuva 1923. gada 13. oktobrī, kad tā tika pārcelta no Stambulas.

Pēc leģendas Ankaru ap 1000. gadu p.m.ē. dibinājis Frīģijas valdnieks Midass, kurš spējis ar pieskārienu visus priekšmetus pārvērst zeltā. Frīģiešu varu nomainīja līdiešu, bet vēlāk persiešu vara. Pēc persiešiem pilsētā valdīja Maķedonijas Aleksandrs, 333. gadā p.m.ē. Aleksandrs no Gordijas ieradās Ankarā un neilgu laiku šeit uzturējās. Pēc Aleksandra nāves 323. gadā p.m.ē. pilsēta nonāca Aleksandra ģenerāļa Antigona varā. 178. gadā p. m. ē. Ankaru iekaroja ķeltu cilts galāti un pilsēta kļuva par vienu no Galātijas centriem.

25. gadā Ankara (ar nosaukumu Ankīra) iekļāvās Romas impērijā un kļuva par Romas Galātijas provinces centru. Romas ziedu laikos pilsētas iedzīvotāju skaits bija ap 200 000. Līdz ar kristietības attīstību Ankara kļuva par svarīgu kristiešu pilsētu. 303. gadā tā bija viens no centriem, kurā imperators Diokletiāns izvērsa kristiešu vajāšanu. 314. gadā pilsētā notika banīcas Ankīras sinode.

Bizantijas laikā Ankīra bija imperatoru atpūtas rezidence. Viņi šeit uzturējās, kad gribēja nomainīt mitro Konstantinopoles klimatu pret sausāko Ankīras klimatu. Pēc 7. gadsimta Ankara vairākkārt nokļuva dažādu arābu armiju varā, tomēr līdz pat 11. gadsimtam bija nozīmīga Bizantijas pilsēta. 1071. gadā seldžuku sultāns Alparslans uzvarēja bizantiešus Manzikertas kaujā un tas ļāva viņam 1073. gadā anektēt Ankaru. 1356. gadā osmaņu bejs Orhans I ieņēma Ankaru un iekļāva Osmaņu impērijā.

Pēc Osmaņu impērijas sakāves Pirmajā pasaules karā valsts tika sadalīta grieķu, franču, britu un itāliešu ietekmes zonās. Šiem spēkiem pretojās turku nacionālisti ar Mustafa Kemalu priekšgalā, kurš izvēlējās Ankaru par savu rezidenci. 1923. gada 29. oktobrī Turcija tika proklamēta par republiku, bet jau 1923. gada 13. oktobrī Ankara kļuva par Turcijas galvaspilsētu. 1930. gada 28. martā par galvaspilsētas oficiālo nosaukumu kļuva “Ankara“. Nosaukums atvasināts no antīkās formas Ankyra, bet tas ir kompromisa variants starp grieķisko Ankyra un turcisko Engüriye - tolaik pilsētu dēvēja šādi. Jaunajam nosaukumam bija jāskan turciski, gan vienlaikus jābūt eiropeiskākam nekā Engüriye.