Lietuvas karogs
Lietuvas karogs sastāv no trim vienāda platuma horizontālām joslām. Augšējā josla ir dzeltenā, vidū ir zaļā, bet apakšējā josla ir sarkanā krāsā. Dzeltenā krāsa karogā apzīmē Lietuvas dzeltenos tīrumus, zaļā — tās laukus, bet sarkanā — visas par Lietuvu izlietās asinis.
Mākslinieku radītais dzeltenzaļsarkanais karogs kā Lietuvas pagaidu karogs apstiprināts 1918. gadā. 1918. un 1919. gadā, notiekot diskusijām par Lietuvas simboliku, bija arī priekšlikums par valsts karogu atzīt jau dižkunigaiša Vītauta laika lietoto sudrabkrāsas jātnieku — Vīti — uz sarkana fona, tomēr politisku iemeslu dēļ šis priekšlikums neguva atsaucību, kā vienu no iemesliem minot sarkanās krāsas saistību ar komunismu. Vienlaikus dzeltenzaļsarkano karogu kritizēja tās zaļās krāsas dēļ, kas no heraldikas viedokļa nederot Lietuvas simbola lomai un radot līdzību ar Āfrikas un Latīņamerikas valstu karogiem.
1940. gadā prezidentam Antanam Smetonam tika iesniegts jauns karoga projekts — dzeltensarkanbalts karogs ar Vīti vienā pusē un Ģediminaišu stabiem otrā pusē, tomēr Lietuvas okupācijas dēļ tas tā arī palika nepieņemts.
Lietuvas PSR Augstākā padome kā valsts karogu atjaunoja dzeltenzaļsarkano karogu, bet 1992. gadā tā krāsas tika nostiprinātas konstitūcijā. 2004. gadā Seims pieņēma jaunu likuma „Par karogu” redakciju, kurā noteikts, ka „vēsturiskais valsts simbols ir audekls, kurā uz sarkana fona attēlots sudraba jātnieks — bruņnesis baltā zirgā, kurš virs galvas paceltā labajā rokā tur sudraba zobenu”. Likumā arī noteikts, ka šim karogam pastāvīgi jāplīvo mastā pie Valdnieku pils Viļņā, Traķu pilī un laukumā pie Kauņas Kara muzeja, bet vēl vairākās vietās tas jāizkar piecos svarīgākajos valsts svētkos.
Mākslinieku radītais dzeltenzaļsarkanais karogs kā Lietuvas pagaidu karogs apstiprināts 1918. gadā. 1918. un 1919. gadā, notiekot diskusijām par Lietuvas simboliku, bija arī priekšlikums par valsts karogu atzīt jau dižkunigaiša Vītauta laika lietoto sudrabkrāsas jātnieku — Vīti — uz sarkana fona, tomēr politisku iemeslu dēļ šis priekšlikums neguva atsaucību, kā vienu no iemesliem minot sarkanās krāsas saistību ar komunismu. Vienlaikus dzeltenzaļsarkano karogu kritizēja tās zaļās krāsas dēļ, kas no heraldikas viedokļa nederot Lietuvas simbola lomai un radot līdzību ar Āfrikas un Latīņamerikas valstu karogiem.
1940. gadā prezidentam Antanam Smetonam tika iesniegts jauns karoga projekts — dzeltensarkanbalts karogs ar Vīti vienā pusē un Ģediminaišu stabiem otrā pusē, tomēr Lietuvas okupācijas dēļ tas tā arī palika nepieņemts.
Lietuvas PSR Augstākā padome kā valsts karogu atjaunoja dzeltenzaļsarkano karogu, bet 1992. gadā tā krāsas tika nostiprinātas konstitūcijā. 2004. gadā Seims pieņēma jaunu likuma „Par karogu” redakciju, kurā noteikts, ka „vēsturiskais valsts simbols ir audekls, kurā uz sarkana fona attēlots sudraba jātnieks — bruņnesis baltā zirgā, kurš virs galvas paceltā labajā rokā tur sudraba zobenu”. Likumā arī noteikts, ka šim karogam pastāvīgi jāplīvo mastā pie Valdnieku pils Viļņā, Traķu pilī un laukumā pie Kauņas Kara muzeja, bet vēl vairākās vietās tas jāizkar piecos svarīgākajos valsts svētkos.
Zeme (teritorija) - Lietuvas Padomju Republika
Warning: getimagesize(/Image/Map/MP597427.gif): failed to open stream: No such file or directory in /home/mapnlee7/public_html/MAPNALL/article.php on line 532
 |
 |
Pēc 1918. gada Novembra revolūcijas Vācijas impērijā Lietuvas valsts padomes prezidijs 1918. gada 11. novembrī par pirmo Lietuvas pagaidu valdības vadītāju apstiprināja Augustīnu Voldemāru. Lietuvas un Baltkrievijas poļi nodibināja "Austrumu nomaļu aizsardzības komiteju" un lūdza Polijas armijas palīdzību. Juzefs Pilsudskis 7. decembrī iekļāva šīs komitejas organizētās bruņotās vienības Polijas armijas sastāvā.