Jordānijas karogs
Jordānijas karogs, oficiāli apstiprināts 1928. gada 18. aprīlī, ir balstīts uz 1917. gada Arābu sacelšanās karogu pret Osmaņu impēriju Pirmā pasaules kara laikā.
Jordānijas karogu veido trīs vienāda platuma horizontālas joslas: melna, balta un zaļa. Karoga kāta pusē sarkans trijstūris, uz kura attēlota balta septiņstaru zvaigzne. Zvaigzne ir vienīgā atšķirība starp Jordānijas karogu un to, kas tika izmantots sacelšanās laikā un Palestīnas karogu. Zvaigznei ir simboliska nozīme: šie septiņi stari simbolizē Fātihas, Korāna pirmās sūras septiņus pantus un vienlaikus ir arī elements, kas norāda uz arābu tautu vienotību.
Zvaigznes septiņi stari simbolizē arī ticību Allāham, cilvēcīgumu, pazemību, nacionālo garu, tikumību, sociālo taisnīgumu un tieksmes.
Tiek uzskatīts, ka zvaigznes septiņi stari arī simbolizē septiņus pakalnus, uz kuriem uzcelta Jordānijas galvaspilsēta Ammāna.
Jordānijas karogā izmantotas panarābismam raksturīgās krāsas, kas atrodamas arī citu arābu valstu karogos.
Trīs krāsainās joslas apzīmē Abāsīdu (melnā josla), Umajādu (baltā josla) un Fatimīdu (zaļā josla) kalifātus.
Sarkanais trijstūris simbolizē Hašimītu dinastiju un Arābu sacelšanos.
Karoga proporcijas, kā arī tā daļu izmēri un sīkāks apraksts ir precizēts Jordānijas konstitūcijas 4. pantā:"'Karoga garumam jābūt divreiz lielākam par tā platumu. Tas horizontāli sadalīts trijās paralēlās vienāda platuma joslās, no kurām augšējā ir melna, vidējā balta un apakšējā zaļa. Karoga kāta pusē ir sarkans trijstūris, kura pamatne ir vienāda ar karoga platumu, bet augstums ir puse no karoga garuma. Trijstūra centrā ir balta septiņstaru zvaigzne, kuras izmērs ir viena četrpadsmitā daļa no karoga garuma. Zvaigzne novietota tā, lai tās centrs būtu līniju krustpunktos, kas sadala trijstūra leņķus, ass, kas iet caur vienu no tās punktiem, ir paralēla trijstūra pamatnei'."
Jordānijas karogu veido trīs vienāda platuma horizontālas joslas: melna, balta un zaļa. Karoga kāta pusē sarkans trijstūris, uz kura attēlota balta septiņstaru zvaigzne. Zvaigzne ir vienīgā atšķirība starp Jordānijas karogu un to, kas tika izmantots sacelšanās laikā un Palestīnas karogu. Zvaigznei ir simboliska nozīme: šie septiņi stari simbolizē Fātihas, Korāna pirmās sūras septiņus pantus un vienlaikus ir arī elements, kas norāda uz arābu tautu vienotību.
Zvaigznes septiņi stari simbolizē arī ticību Allāham, cilvēcīgumu, pazemību, nacionālo garu, tikumību, sociālo taisnīgumu un tieksmes.
Tiek uzskatīts, ka zvaigznes septiņi stari arī simbolizē septiņus pakalnus, uz kuriem uzcelta Jordānijas galvaspilsēta Ammāna.
Jordānijas karogā izmantotas panarābismam raksturīgās krāsas, kas atrodamas arī citu arābu valstu karogos.
Trīs krāsainās joslas apzīmē Abāsīdu (melnā josla), Umajādu (baltā josla) un Fatimīdu (zaļā josla) kalifātus.
Sarkanais trijstūris simbolizē Hašimītu dinastiju un Arābu sacelšanos.
Karoga proporcijas, kā arī tā daļu izmēri un sīkāks apraksts ir precizēts Jordānijas konstitūcijas 4. pantā:"'Karoga garumam jābūt divreiz lielākam par tā platumu. Tas horizontāli sadalīts trijās paralēlās vienāda platuma joslās, no kurām augšējā ir melna, vidējā balta un apakšējā zaļa. Karoga kāta pusē ir sarkans trijstūris, kura pamatne ir vienāda ar karoga platumu, bet augstums ir puse no karoga garuma. Trijstūra centrā ir balta septiņstaru zvaigzne, kuras izmērs ir viena četrpadsmitā daļa no karoga garuma. Zvaigzne novietota tā, lai tās centrs būtu līniju krustpunktos, kas sadala trijstūra leņķus, ass, kas iet caur vienu no tās punktiem, ir paralēla trijstūra pamatnei'."
Zeme (teritorija) - Jordānija
Warning: getimagesize(/Image/Map/MP248816.gif): failed to open stream: No such file or directory in /home/mapnlee7/public_html/MAPNALL/article.php on line 532
 |
 |
No 1516. līdz 1918. gadam mūsdienu Jordānijas teritorija bija mazapdzīvota Osmaņu impērijas province. 1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā Lielbritānija iebruka Osmaņu impērijā. 1917. gadā sākas arābu sacelšanās (Lielbritānijas augstais komisārs Ēģiptē lords Makmahons Rietumu valdību vārdā apsolīja arābiem pēc Osmaņu impērijas sagrāves izveidot neatkarīgu valsti) un Lielbritānija okupēja šīs osmaņu teritorijas. Pretēji arābiem solītajam, 1916. gadā Saiksa—Piko vienošanās paredzēja, ka Osmaņu impērijas arābu daļa tiks sadalīta divos protektorātos: Sīrija piederēs Francijai, bet Irāka, Transjordānija (teritorija uz austrumiem no Jordānas upes), Palestīna un Ēģipte - Lielbritānijai. 1921. gadā tika izveidota britu mandātteritorija- Transjordānas emirāts, kas 1946. gada 17. jūnijā ieguva neatkarību. Jordānija iesaistījās karā pret Izraēlu 1948. gadā un Sešu dienu karā 1967. gadā. 1994. gadā ar Izraēlu tika noslēgts miera līgums.