Lihtenšteinas karogs

Lihtenšteinas Firstistes karogs ir viens no oficiālajiem Lihtenšteinas valsts simboliem. Karogs sastāv no divām vienāda platuma vertikālām līnijām — tumši zilas un sarkanas; karogs ir papildināts ar firsta kroni. Lihtenšteinas karoga proporcija ir 3:5. Karogs lietots kopš 1764. gada un oficiāli iekļauts valsts konstitūcijā 1921. gadā, no tā paša gada tas ir Firstistes karogs. Kronis tika novietots uz karoga 1937. gadā pēc tam, kad valsts iepriekšējās gada vasaras olimpiskajās spēlēs uzzināja, ka tās karogs ir identisks Haiti civilajam karogam.

Warning: getimagesize(/Image/Map/MP3042058.gif): failed to open stream: No such file or directory in /home/mapnlee7/public_html/MAPNALL/article.php on line 532
Lihtenšteinas Firstiste (de) ir pundurvalsts Centrāleiropā. Lihtenšteinas teritorija ir ap 160 km2 un tās iedzīvotāju skaits ap 35 000. Valsts nosaukums cēlies no valdošās Lihtenšteinu dinastijas vārda. Galvaspilsēta ir Vaduca; lielākā pilsēta — Šāna. Lihtenšteina robežojas ar Austriju austrumos un Šveici rietumos un šīs divas valstis pilnībā ieskauj tās teritoriju. Valsts iekārta ir konstitucionālā monarhija. Saskaņā ar CIP Pasaules faktu grāmatu Lihtenšteinā ir augstākais pasaulē iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju.

Lihtenšteina ir mazākā, bet bagātākā vācvalodīgā valsts pasaulē un vienīgā Alpu valsts, kuras teritorija pilnībā atrodas Alpos. Tā ir vienīgā vācvalodīgā valsts, kam nav kopīgas robežas ar Vāciju. Administratīvi Lihtenšteina ir sadalīta 11 pašvaldībās. Lielāko daļu Lihtenšteinas teritorijas aizņem kalni. Ainavai raksturīgi lauksamnieciski apstrādāti lauki un nelielas zemnieku saimniecības gan valsts ziemeļos (Unterland — 'zemā zeme'), gan dienvidos (Oberland — 'augstā zeme'). Valstī ir daudz banku, kas atrodas galvaspilsētā Vaducā, zemo nodokļu likmju dēļ Lihtenšteinu uzskata par "nodokļu paradīzi". Lihtenšteina ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekle un ietilpst Eiropas Ekonomiskajā zonā, taču nav Eiropas Savienībā.