Čičeva

Čičeva
Čičeva jeb čiņandža (Chilankhulo cha Chichewa) ir bantu valoda. Šajā valodā lietvārdiem pievieno priedēkli či- (chi-), tāpēc tā tiek saukta arī par čevu valodu vai ņandžu valodu. Čičevai Malāvijā un Zimbabvē ir valsts valodas statuss, savukārt Zambijā un Mozambikā tai ir mazākumtautības valodas statuss. Čičevu prot ap 9,3 miljoniem cilvēku. Viena no čičevai vistuvākajām valodām ir tumbuku valoda.

Zeme (teritorija)
  • Malāvija
    Malāvija (, izrunā: ), oficiāli Malāvijas Republika (Republic of Malawi), ir valsts Āfrikas dienvidaustrumos. Malāviju no visām pusēm ieskauj citu valstu teritorijas. Tā robežojas ar Tanzāniju ziemeļaustrumos, Mozambiku dienvidos, rietumos un austrumos, un Zambiju ziemeļrietumos. Valsts galvaspilsēta ir Lilongve, lai gan tiesu vara atrodas valsts lielākajā pilsētā Blantairā. Valstī galvenokārt dzīvo bantu valodās runājoši iedzīvotāji. Tās oficiālā valoda ir angļu.

    Malāvija neatkarību ieguva. Līdz tam tā bija pazīstama kā Njasalenda, kas bija Apvienotās Karalistes protektorāts.
  • Zambija
    Zambija (en, izrunā: ), oficiāli Zambijas Republika (Republic of Zambia), ir valsts Dienvidāfrikā. Tā robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku un Tanzāniju ziemeļos, Angolu rietumos, Namībiju un Zimbabvi dienvidos, Mozambiku dienvidaustrumos un Malāviju austrumos. Valstij ir arī maza robeža ar Botsvānu. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta Lusaka atrodas valsts dienvidos. Valsts valūta ir Zambijas kvanča. Zambija ir etniski daudzveidīga valsts ar 17 miljoniem iedzīvotāju. Zambiju apdzīvo 72 etniskās grupās, no kurām lielākā daļa runā bantu valodās. Valsts valoda ir angļu valoda, taču iedzīvotāji runā arī reģionālajās valodās, no kurām visbiežāk lieto bembu valodu.

    19. gadsimta beigās teritoriju, kas mūsdienās ir Zambija un Zimbabve, pakļāva Lielbritānija. 1924. gadā Ziemeļrodēzija oficiāli kļuva par britu protektoriātu. Koloniālajā periodā Zambiju sauca par Ziemeļrodēziju, bet Zimbabvi par Dienvidrodēziju. 1953. gadā abas Rodēzijas un Njasalanda (Malāvija) tika apvienotas Rodēzijas un Njasalandas federācijā, kura pastāvēja līdz 1963. gadam. Valsts ieguva neatkarību 1964. gadā. Kenets Kaunda kļuva par valsts pirmo prezidentu. Viņš izveidoja vienas partijas valsti un palika pie varas līdz 1991. gadam. Kopš tā laika tiek rīkotas demokrātiskas vēlēšanas. Pašreizējais valsts prezidents ir Edgars Lungu.