Rumāņu valoda
Rumāņu valoda (limba română) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda aptuveni 23,5 miljoniem cilvēku galvenokārt Rumānijā un Moldovā. Moldovā šī valoda oficiāli tiek saukta par moldāvu valodu.
Sākotnēji, lai pierakstītu rumāņu valodu, tika izmantota kirilica, bet kopš 1860. gada izmanto latīņu alfabēta rumāņu ortogrāfiju. Rumāņu alfabētā ir 32 burti: a, ă, â, b, c, d, e, f, g, h, i, î, j, k, l, m, n, o, p, q, r, s, ș, t, ț, u, v, w, x, y, z. Sākotnēji bija arī ê un û burti, kas vēlāk tika izņemti no alfabēta, jo tie netika pareizi izmantoti.
Rumāņu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Rumāņu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.
Pēc šiem atveidošanas principiem latvisko rumāņu un moldāvu cilmes personvārdus, kā arī Rumānijas un Moldovas ģeogrāfiskos nosaukumus. Rumāņu valodas ģeogrāfiskie nosaukumi sastopami arī Vojvodinā Serbijā un Čerņivcu apgabalā Ukrainā, kur tie var parādīties kā otrie nosaukumi.
Atveidojot Rumānijas un Moldovas personvārdus, jāņem vērā, ka plaši izplatīti ir ungāru un vācu izcelsmes personvārdi Rumānijā un krievu un ukraiņu izcelsmes personvārdi Moldovā, kuri latviskojami pēc attiecīgo valodu atveides principiem.
Sākotnēji, lai pierakstītu rumāņu valodu, tika izmantota kirilica, bet kopš 1860. gada izmanto latīņu alfabēta rumāņu ortogrāfiju. Rumāņu alfabētā ir 32 burti: a, ă, â, b, c, d, e, f, g, h, i, î, j, k, l, m, n, o, p, q, r, s, ș, t, ț, u, v, w, x, y, z. Sākotnēji bija arī ê un û burti, kas vēlāk tika izņemti no alfabēta, jo tie netika pareizi izmantoti.
Rumāņu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Rumāņu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.
Pēc šiem atveidošanas principiem latvisko rumāņu un moldāvu cilmes personvārdus, kā arī Rumānijas un Moldovas ģeogrāfiskos nosaukumus. Rumāņu valodas ģeogrāfiskie nosaukumi sastopami arī Vojvodinā Serbijā un Čerņivcu apgabalā Ukrainā, kur tie var parādīties kā otrie nosaukumi.
Atveidojot Rumānijas un Moldovas personvārdus, jāņem vērā, ka plaši izplatīti ir ungāru un vācu izcelsmes personvārdi Rumānijā un krievu un ukraiņu izcelsmes personvārdi Moldovā, kuri latviskojami pēc attiecīgo valodu atveides principiem.
Zeme (teritorija)
-
Moldova
Moldova (ro), oficiāli Moldovas Republika (ro), ir valsts Austrumeiropā. Tā atrodas starp Rumāniju un Ukrainu.
Moldova ir parlamentāra republika. Moldovas valsts valoda ir rumāņu valoda. Valsts ir ANO un NVS locekle. Valsts ārpolitikā izvirzīti mērķi par pievienošanos ES. Moldova piedalās Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm. 2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Moldova parafēja ar Eiropas Savienību asociācijas un tirdzniecības līgumu. Kopš 2016. gada Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts. Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada 3. martā Moldova iesniedza pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā. -
Rumānija
Rumānija (ro) ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos. Tā atrodas Balkānu pussalas ziemeļos, Donavas upes lejtecē. Daļu Rumānijas apjož Karpatu kalni, dienvidaustrumos tai ir pieeja pie Melnās jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Ukrainu, austrumos ar Moldovu (ro), dienvidos ar Bulgāriju, bet rietumos ar Serbiju un Ungāriju. Rumānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bukareste, kurā dzīvo gandrīz divi miljoni iedzīvotāju. Rumānija ir devītā lielākā ES valsts pēc teritorijas un septītā lielākā iedzīvotāju skaita ziņā.
Rumānija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, arī Latīņu Savienības un Frankofonijas valstu locekle. Viena no Transilvānijas pilsētām Sibiu 2007. gadā tika izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu.