Malajiešu valoda
Malajiešu valoda (Bahasa Melayu) ir austronēziešu valodu saimes makrovaloda, ko galvenokārt prot malajieši. Tā ir valsts valoda Malaizijā, kur tā tiek saukta par malaiziešu valodu, un Brunejā. Cits malajiešu valodas paveids — indonēziešu valoda — ir valsts valoda Indonēzijā. Savukārt Singapūrā tā ir viena no četrām valsts valodām. Malajiešu valoda galvenokārt ir izplatīta Malakas pussalas dienvidos, Sumatrā, Kalimantānā un citās Indonēzijas salās.
Zeme (teritorija)
-
Bruneja
Bruneja rakstos pirmoreiz minēta 6. gadsimta ķīniešu hronikās. 10. gadsimtā Bruneja kļuva pazīstama kā "Sumatras Srividžaja Impērijas Budistu karaliste", kas, visticamāk, radusies pēc Javas impērijas parauga. Pašreizējo Brunejas dinastiju dibināja Avans Alaks Betatars jeb sultāns Muhameds Šahs, kurš valdīja ap 1400. gadu. Muhameds Šahs bija pirmais Brunejas musulmaņu valdnieks Brunejas sultanāta ietekme sasniedza maksimumu no 15. līdz 17. gadsimtam, kad tā teritorija aizņēma lielu daļu Borneo salas. Pēc tam Bruneja nokļuva pagrimuma periodā, ko izraisīja iekšējas nesaskaņas par karalisko pēctecību, Eiropas spēku koloniālā paplašināšanās un pirātisms. No 1888. līdz 1959. gadam Bruneja bija Lielbritānijas protektorāts. 1959. gada konstitūcija noteica, ka tā ir kolonija ar pašpārvaldi, bet 1984. gadā Bruneja ieguva pilnīgu neatkarību. -
Kokosu
1886. gadā Kīlinga salas un Ziemsvētku salu iekļāva Šauruma apmetņu kroņa kolonijā (Сrown Colony of the Straits Settlements), bet 1946. gadā Singapūras kolonijas sastāvā. 1955. gadā Kokosu salas kļuva par Austrālijas Savienības daļu. -
Malaizija
-
Singapūra
Singapūra kopš 1960. gadu vidus piedzīvoja strauju ekonomisko attīstību un no mazattīstītas valsts kļuva par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Singapūra ir globāli augsti attīstīts izglītības, izklaides, finanšu, veselības aprūpes, inovāciju, loģistikas, ražošanas un tūrisma centrs. Singapūra ir devītajā vietā pasaulē pēc Tautas attīstības indeksa, trešajā vietā pasaulē pēc pirktspējas paritātes un tai ir augsti rādītāji pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa, plānotā dzīves ilguma, dzīves kvalitātes, drošības un mājokļu pieejamības. Kopš 2013. gada Singapūra ir dārgākā pilsēta pasaulē pēc dzīves izmaksām. -
Ziemsvētku Sala
Ģeogrāfiskā izolētība un minimālā cilvēku iejaukšanās ļāvusi salā saglabāties daudzām endēmiskām augu un dzīvnieku sugām, kas ieinteresē zinātniekus un naturālistus. 63% no tās 135 kvadrātkilometru platības (52 kv mi), ir Austrālijas nacionālais parks. Uz salas notiek fosfāta ieguve.