Kurdu valoda
Kurdu valoda (Kurdî vai کوردی) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā plašā areālā Turcijas, Irānas, Irākas un Sīrijas robežu sadurē. Bieži tiek uzskatīts, ka kurdu valodas ir tuvi radniecīgu valodu grupa, nodalot kurmandži (lielākā grupa, runā g.k. Turcijā un citos areāla ziemeļdaļas rajonos), sorani (areāla vidusdaļā, g.k. Irānā un Irākā) un dienvidu jeb pehlevanu (g.k. Irānā). Kā atsevišķu grupu nodala zazu (Turcijā) un gorani (Irākā un Irānā) valodas, kurās runā vietējie kurdi, tomēr valodnieciski tās nepieder pie kurdu valodām.
Zeme (teritorija)
-
Irāna
Irāna ir Ekonomiskās Sadarbības Organizācijas, Nepievienošanās kustības, Islāma sadarbības organizācijas un OPEC dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm. -
Senā Divupe
Senā Divupe atradās mūsdienu Irākā, starp Tigru un Eifratu. Starp šīm divām upēm zeme bija ļoti auglīga, tāpēc senie divupieši visvairāk nodarbojās ar lauksaimniecību, veica apjomīgus apūdeņošanas darbus, ar Divupi saistīta Bībeles leģenda par Ēdenes dārzu. -
Sīrija
Tā robežojas ar Libānu rietumos, Izraēlu dienvidrietumos, Jordāniju dienvidos, Irāku austrumos un Turciju ziemeļos. Sīrijai ir starptautiski strīdi ar Izraēlu par tās okupētajām Golānas augstienēm, kā arī ar Turciju par Hatajas (Hatay) provinci. -
Turcija
Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam starp divām pasaules daļām, tās kultūra ir austrumnieku un rietumnieku kultūru īpatnējs sajaukums. Turcija ir kļuvusi par stratēģiski svarīgu valsti, jo tai vēsturiski ir cieši sakari rietumos ar Eiropas Savienību, austrumos ar Centrālāziju, ziemeļos ar Krieviju un dienvidos ar Tuvajiem Austrumiem.