Kurdu valoda

Kurdu valoda
Kurdu valoda (Kurdî vai کوردی) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā plašā areālā Turcijas, Irānas, Irākas un Sīrijas robežu sadurē. Bieži tiek uzskatīts, ka kurdu valodas ir tuvi radniecīgu valodu grupa, nodalot kurmandži (lielākā grupa, runā g.k. Turcijā un citos areāla ziemeļdaļas rajonos), sorani (areāla vidusdaļā, g.k. Irānā un Irākā) un dienvidu jeb pehlevanu (g.k. Irānā). Kā atsevišķu grupu nodala zazu (Turcijā) un gorani (Irākā un Irānā) valodas, kurās runā vietējie kurdi, tomēr valodnieciski tās nepieder pie kurdu valodām.

Zeme (teritorija)
  • Irāna
    Irāna (fa), oficiālais nosaukums: Irānas Islāma Republika (جمهوری اسلامی ایران), ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā. Ziemeļos Irāna robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Turkmenistānu, austrumos ar Pakistānu un Afganistānu, kā arī ar Turciju un Irāku (Kurdistānas reģions) rietumos. Irānas jūras robeža dienvidos ir Persijas līcis, kura pretējā krastā atrodas Kuveita, Saūda Arābija, Bahreina, Katara un Apvienotie Arābu Emirāti. Irānas valsts reliģija ir islāma novirziens šiītisms. Valsts atrodas Eirāzijas centrālajā daļā, starp Kaukāza reģionu, Centrālāziju, Kaspijas jūru ziemeļos un Persijas līci, kā arī Hormuza šaurumu dienvidos, Indijas subkontinenta tuvumā, līdz ar to Irānai vēsturiski ir bijusi ļoti liela ģeostratēģiska nozīme.

    Irāna ir Ekonomiskās Sadarbības Organizācijas, Nepievienošanās kustības, Islāma sadarbības organizācijas un OPEC dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm.
  • Senā Divupe
    Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — '[zeme] starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.

    Senā Divupe atradās mūsdienu Irākā, starp Tigru un Eifratu. Starp šīm divām upēm zeme bija ļoti auglīga, tāpēc senie divupieši visvairāk nodarbojās ar lauksaimniecību, veica apjomīgus apūdeņošanas darbus, ar Divupi saistīta Bībeles leģenda par Ēdenes dārzu.
  • Sīrija
    Sīrija (ar), oficiāli Sīrijas Arābu Republika, ir valsts Tuvajos Austrumos, dibināta 1946. gada 17. aprīlī.

    Tā robežojas ar Libānu rietumos, Izraēlu dienvidrietumos, Jordāniju dienvidos, Irāku austrumos un Turciju ziemeļos. Sīrijai ir starptautiski strīdi ar Izraēlu par tās okupētajām Golānas augstienēm, kā arī ar Turciju par Hatajas (Hatay) provinci.
  • Turcija
    Turcija (tr), oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā. Turcijai ir sauszemes robeža ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar Bulgāriju, rietumos ar Grieķiju, ziemeļaustrumos ar Gruziju un Armēniju, austrumos ar Azerbaidžānas eksklāvu Nahčivanu un Irānu, dienvidaustrumos ar Irāku un Sīriju. Turcijas krastus ziemeļos apskalo Melnā jūra, rietumos Egejas jūra, bet dienvidos Vidusjūra. Turcijas teritorijā atrodas Marmora jūra, caur kuru ir novilkta ģeogrāfiskā robeža starp Āziju un Eiropu, tādēļ Turcija ir valsts, kas atrodas divās pasaules daļās.

    Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam starp divām pasaules daļām, tās kultūra ir austrumnieku un rietumnieku kultūru īpatnējs sajaukums. Turcija ir kļuvusi par stratēģiski svarīgu valsti, jo tai vēsturiski ir cieši sakari rietumos ar Eiropas Savienību, austrumos ar Centrālāziju, ziemeļos ar Krieviju un dienvidos ar Tuvajiem Austrumiem.