Kirgīzu valoda

Kirgīzu valoda
Kirgīzu valoda (кыргыз тили, kyrgyz tili, ) ir tjurku saimes valoda, Kirgizstānas (kopā ar krievu valodu) valsts valoda. Oficiāla valoda arī Ķīnas Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Kizilsu Kirgīzu autonomajā prefektūrā. Kirgīzu valodā runā vairāk kā pieci miljoni cilvēku (galvenokārt kirgīzi), no kuriem lielākā daļa dzīvo Kirgizstānā un tās pierobežā kaimiņvalstīs.

Ģenētiski kirgīzu valoda radniecīga altajiešu un hakasu valodām, bet pēdējo gadu desmitu valodu mijiedarbības ietekmē ciešākas saites izveidojušās ar kazahu valodu, ar kuru novērojama zināma savstarpējās saprotamības pakāpe.

Kirgīzu literārā valoda noformējusies 17.-18. gadsimtā, kad tika pabeigta varoņeposa «Manass» radīšana. Vēl 19. gadsimtā kirgīzi rakstos lietoja čagataju valodu ar dažām vietējām īpatnībām. Kirgīzu valoda rakstos lieto pēc uiguru valodas parauga modificētu arābu alfabētu (ārpus bijušās PSRS teritorijas) un kirilicas rakstību (Kirgizstānā no 1940. gada; 1928.-1940. gados tika lietota uz latīņu alfabēta bāzēta rakstība).

Zeme (teritorija)
  • Kirgizstāna
    Kirgizstāna (kirgīzu: Кыргызстан ; ru vai Киргизстан, vai Кыргызстан , saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā. Tā robežojas ar Kazahstānu ziemeļos, Uzbekistānu rietumos, Tadžikistānu dienvidrietumos un Ķīnu dienvidaustrumos. Lielākā daļa teritorijas ir kalnaina.

    Kirgizstānas administratīvais iedalījums veidojas no divām republikas pakļautības pilsētām un septiņiem apgabaliem, kas tālāk iedalās 40 lauku rajonos, 4 pilsētas rajonos un 11 apgabala pakļautības pilsētās.