Islandiešu valoda

Islandiešu valoda
Islandiešu valoda (íslenska) ir ģermāņu valoda, faktiskā valsts valoda Islandē. Tā ir radniecīga fēriešu valodai un dažiem norvēģu valodas dialektiem. Islandiešu valoda ir cēlusies no sennorvēģu valodas, kurā savulaik runāja vikingi. Pēdējo tūkstoš gadu laikā islandiešu valoda nav daudz mainījusies, tāpēc tās pratējiem nesagādā lielas grūtības lasīt no 10. līdz 13 gadsimtam sennorvēģu valodā rakstītās sāgas. Atšķirībā no citām ziemeļģermāņu valodām islandiešu valodā ir saglabājušies četri lietvārdu un īpašības vārdu locījumi, kā arī personvārdu, skaitļa vārdu un darbības vārdu locīšana.

Vairums islandiešu valodas pratēju (aptuveni 320 tūkstoši) dzīvo Islandē. Samērā lielas islandiešu valodas pratēju kopienas dzīvo arī Kanādā un Dānijā, attiecīgi 2170 un 8165 cilvēku. Vairums no Islandē nedzīvojošajiem islandiešu valodas pratējiem ir uz ārzemēm mācīties devušies studenti.

Islandiešu alfabētā ir 32 burti.

Zeme (teritorija)
  • Islande
    Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Islandē dzīvo apmēram 350 tūkstoši iedzīvotāju un tās kopējā platība ir 103 000 km2. Galvaspilsētā Reikjavikā un tās apkaimē dzīvo apmēram puse no valsts iedzīvotājiem. Islande atrodas uz Vidusatlantijas grēdas, kas ir robeža starp Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm, tāpēc tai raksturīga augsta vulkāniskā un ģeoloģiskā aktivitāte. Pateicoties Golfa straumei, Islandes klimats ir pietiekoši mērens, lai vide būtu piemērota cilvēku dzīvei, neskatoties uz tuvumu polārajam lokam.

    Daži pazīstamākie Islandes pārstāvji ir dziedātāja Bjorka, viduslaiku dzejnieks un vēsturnieks Snorri Sturlusons, kā arī šahists Bobijs Fišers, kuram 2005. gada 21. martā Islande piešķīra pilsonību.