Islandiešu valoda
Islandiešu valoda (íslenska) ir ģermāņu valoda, faktiskā valsts valoda Islandē. Tā ir radniecīga fēriešu valodai un dažiem norvēģu valodas dialektiem. Islandiešu valoda ir cēlusies no sennorvēģu valodas, kurā savulaik runāja vikingi. Pēdējo tūkstoš gadu laikā islandiešu valoda nav daudz mainījusies, tāpēc tās pratējiem nesagādā lielas grūtības lasīt no 10. līdz 13 gadsimtam sennorvēģu valodā rakstītās sāgas. Atšķirībā no citām ziemeļģermāņu valodām islandiešu valodā ir saglabājušies četri lietvārdu un īpašības vārdu locījumi, kā arī personvārdu, skaitļa vārdu un darbības vārdu locīšana.
Vairums islandiešu valodas pratēju (aptuveni 320 tūkstoši) dzīvo Islandē. Samērā lielas islandiešu valodas pratēju kopienas dzīvo arī Kanādā un Dānijā, attiecīgi 2170 un 8165 cilvēku. Vairums no Islandē nedzīvojošajiem islandiešu valodas pratējiem ir uz ārzemēm mācīties devušies studenti.
Islandiešu alfabētā ir 32 burti.
Vairums islandiešu valodas pratēju (aptuveni 320 tūkstoši) dzīvo Islandē. Samērā lielas islandiešu valodas pratēju kopienas dzīvo arī Kanādā un Dānijā, attiecīgi 2170 un 8165 cilvēku. Vairums no Islandē nedzīvojošajiem islandiešu valodas pratējiem ir uz ārzemēm mācīties devušies studenti.
Islandiešu alfabētā ir 32 burti.
Zeme (teritorija)
-
Islande
Daži pazīstamākie Islandes pārstāvji ir dziedātāja Bjorka, viduslaiku dzejnieks un vēsturnieks Snorri Sturlusons, kā arī šahists Bobijs Fišers, kuram 2005. gada 21. martā Islande piešķīra pilsonību.