Grieķu valoda

Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē. Grieķu alfabēts tiek lietots kopš 9. gadsimta p.m.ē. Grieķu literatūras vēsture ir apmēram 3000 gadus sena. Tā ir oficiālā valoda Grieķijā un Kiprā. Mūsdienās tajā runā 15 miljoni cilvēku Grieķijā, Kiprā, Bulgārijā, Albānijā, Turcijā un plašajā grieķu diasporā, kas izkaisīta pa visu pasauli. Pēc tajā dzīvojošo grieķu skaita Melburna Austrālijā ir trešā lielākā grieķu pilsēta pēc Atēnām un Salonikiem.

Kopš 1976. gada par oficiālo rakstību ir noteikts “demotikas” grieķu valodas variants, kas salīdzinājumā ar “katareusas” variantu ir daudz vienkāršāks un daudz tuvāks sarunvalodai.

Daudzajos pastāvēšanas gadsimtos grieķu valoda ir mainījusies, un tās vēsture tiek iedalīta vairākos periodos.

* Mikēnu grieķu valoda: Mikēnu civilizācijas laikā lietotā valoda, kuras rakstībai no 1. gs. p.m.ē. izmantota (lineārā B) rakstība.

* Klasiskā grieķu valoda, ko sauc arī par sengrieķu valodu. Tās dažādie dialekti bija Grieķijas civilizācijas arhaiskā un klasiskā perioda valoda. Tā tika plaši lietota Romas impērijā. Rietumeiropā klasisko grieķu valodu pārtrauca lietot pēc Romas impērijas sabrukuma, taču tā joprojām tika plaši lietota Bizantijas impērijā. Eiropā tā atkal kļuva populārāka pēc Konstantinopoles krišanas, kad daudzi grieķi emigrēja uz Itāliju.

* Hellēniskā grieķu valoda, ko sauc arī par koinē grieķu valodu. Saplūstot dažādajiem grieķu dialektiem, radās pirmais kopējais grieķu dialekts, kas laika gaitā kļuva par vienu no pasaules pirmajām starptautiskajām valodām. Aleksandra Lielā kareivji runāja koinē, un pēc viņa karagājieniem koinē tika lietota no Ēģiptes līdz Indijai. Vēlāk, kad romieši iekaroja Grieķiju, Romas impērijā izveidojās neoficiāla grieķu un latīņu valodas divvalodība. Arī Jaunā Derība sarakstīta koinē.

* Viduslaiku grieķu valoda, ko sauc arī par Bizantijas grieķu valodu: hellēniskās grieķu valodas lietošanas turpinājums Bizantijas impērijas pastāvēšanas laikā, kā arī pēc tās sabrukuma 15. gadsimtā.

* Jaungrieķu valoda: tās saknes meklējamas neatkarīgi no koinē, un tās lietošana sākās jau Bizantijas periodā, ap 11. gadsimtu.

Zeme (teritorija)
  • Albānija
    Albānija (sq, tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā. To rietumos apskalo Adrijas jūra, bet dienvidrietumos Jonijas jūra, kā arī robežojas ar Melnkalni ziemeļos, ar Kosovu ziemeļrietumos, ar Ziemeļmaķedonijas Republiku austrumos un ar Grieķiju dienvidos. Albānijas platība ir 28 748 km² un to ietekmē kontinentālais klimats. Lielākā daļa no Albānijas teritorijas jeb 70% sedz kalnaini apvidi, kuri ir nelīdzeni un grūti sasniedzami. Albānija ar 3,02 miljoniem iedzīvotāju ir 139. lielākā valsts pasaulē. Albānija ir parlamentāra republika, kurā ietilpst divpadsmit apgabali. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Tirāna.

    Kopš 2009. gada Albānija ir NATO dalībvalsts un no 2014. gada Eiropas Savienības kandidātvalsts.
  • Grieķija
    Grieķija (el), oficiāli Grieķijas Republika (el), ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos. Tā ziemeļos robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju, bet austrumos – ar Turciju. Austrumos to apskalo Egejas jūra, bet rietumos Jonijas jūra. Abas jūras atrodas Vidusjūras austrumos un abās jūrās atrodas daudz salu, saliņu un klintis, kuras pieder Grieķijai, un no kurām 227 salas ir apdzīvotas. Grieķijas galvaspilsēta ir Atēnas.

    Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija, Rietumu filozofija, Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma, ieskaitot komēdiju un traģēdiju.
  • Kipra
    Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā. Tā ir trešā lielākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas un Sardīnijas. Kipra atrodas uz austrumiem no Grieķijas, uz dienvidiem no Turcijas un Sīrijas, uz rietumiem no Libānas, uz ziemeļrietumiem no Gazas joslas un Izraēlas, uz ziemeļiem no Ēģiptes.

    Kipra ir trešā visvairāk apdzīvotā valsts Vidusjūrā un tā ir viena no populārākajām tūristu galamērķiem. 2004. gada 1. maijā Kipra kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti un 2008. gada 1. janvārī Kipras Republika pievienojās eirozonai.