Zeme (teritorija)
Benina
Benina, oficiāli Beninas Republika (République du Bénin) ir valsts Rietumāfrikā. To dienvidos apskalo Gvinejas līcis, tā robežojas ar Togo rietumos, ar Nigēriju austrumos, bet ar Burkinafaso un ar Nigēru ziemeļos. Benina atrodas Subsahāras Āfrikas daļā. Beninas kopējā platība ir 114 763 km 2 un to ietekmē tropu josla. Beninai ir samērā līdzens reljefs izņemot ziemeļrietumu daļa uz robežas ar Togo, kurā ir izvietojusies Atakoras grēda. Benina ar 10,32 miljoniem iedzīvotāju ir astoņdesmit piektā lielākā valsts pasaulē.
Lai gan valsts ir pieredzējusi ekonomisko attīstību pēdējo gadu laikā un ir viena no Āfrikas lielākājām kokvilnas ražotājām, tā ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē.
Burkinafaso
Burkinafaso ir valsts Rietumāfrikā. Tai nav pieejas jūrai, robežojas ar Mali ziemeļos, ar Nigēru austrumos, ar Beninu dienvidaustrumos, ar Ganu un Togo dienvidos, kā arī ar Kotdivuāru dienvidrietumos. Burkinafaso kopējā platība ir 274 200 km², valsts atrodas tropu joslā. Burkinafaso teritorija ir lielākoties līdzena, atrodas uz 200 līdz 500 metrus augsta līdzenuma. Valsts dienvidrietumos teritorijas augstums palielinās līdz 700 metriem virs jūras līmeņa. Burkinafaso ar 17,32 miljoniem iedzīvotāju ir 21. lielākā valsts Āfrikā un 61. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.
Burkinafaso ir pusprezidentāla republika, kas sastāv no trīspadsmit reģioniem un četrdesmit piecām provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Vagadugu. Burkinafaso ekonomika ir vāji attīstīta. Tā ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē. Valstī ir liela ekonomiskā emigrācija uz apkārtējām valstīm. Burkinafaso ir Āfrikas Savienības, Frankofonijas un ANO dalībvalsts.
Burundi
Burundija (,, izrunā ), oficiāli Burundijas Republika (Republika y’Uburundi, République du Burundi), ir valsts Āfrikā. Robežojas ar Ruandu ziemeļos, ar Tanzāniju austrumos un ar Kongo Demokrātisko Republiku rietumos. Valsts galvaspilsēta no 2018. gada 24. decembra ir Gitega, valsts lielākā pilsēta ir iepriekšējā galvaspilsēta Bužumbura. Burundija atrodas uz plakankalnes starp Kongo un Nīlas baseiniem.
Aptuveni 80% no iedzīvotājiem ir huti, bet no atlikušajiem lielākā daļa ir tutsi. Aptuveni 1% veido arī teritorijas pirmiedzīvotāji no tva pigmeju cilts. Valsts valodas ir kirundi un franču valoda. Plaši tiek izmantota arī svahili valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, galvenokārt Romas Katoļu baznīca, kā arī daudzi ir pievērsušies tradicionālajām ticībām. Valūta ir Burundijas franks.
Centrālāfrikas Republika
Centrālāfrikas Republika (IPA: vai Centrafrique, IPA: ) ir valsts Centrālajā Āfrikā ar galvaspilsētu Bangi. CĀR robežojas ar Čadu ziemeļos, Sudānu austrumos, Kongo Republiku un Kongo Demokrātisko republiku dienvidos, un Kamerūnu austrumos. Robežu kopgarums 5203 km.
Lielākā daļa CĀR sastāv no Sudānas-Gvinejas savannas, tāpat tajā atrodas Sahelas-Sudānas zona valsts ziemeļos un ekvatoriālā mežu zona dienvidos. Divas trešdaļas no valsts atrodas Ubangi upes baseinā, kura tek dienvidu virzienā uz Kongo upi, kamēr atlikusī trešdaļa atrodas Šari upes baseinā, kura tek uz ziemeļiem uz Čadas ezeru.
Džibutija
Džibutija, oficiāli Džibutijas Republika , ir valsts Āfrikas austrumu piekrastē, viena no mazākajām valstīm Āfrikā, kādreizējā Francijas kolonija. Robežojas ar Somāliju, Etiopiju un Eritreju, no austrumu puses to apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra.
Džibutija ir multietniska valsts, kuras divas galvenās nācijas ir somāļi un afari. Džibutija ir Āfrikas Savienības un Arābu līgas dalībvalsts.
Ekvatoriālā Gvineja
Ekvatoriālā Gvineja, oficiāli Ekvatoriālās Gvinejas Republika, ir prezidentāla republika Centrālāfrikā. Tā robežojas ar Kamerūnu, Gabonu un Gvinejas līci. Valsts ieguva neatkarību no Spānijas. Valstī, kuras platība ir 28 051 km 2, dzīvo 1 014 999 iedzīvotāji. Ekvatoriālā Gvineja ir viena no mazākajām valstīm Āfrikā. Ekvatoriālā Gvineja ir ANO, Āfrikas Savienības, Frankofonijas, Portugāļu valodas valstu sadraudzības un OPEC dalībvalsts. OPEC tā iestājās 2017. gadā.
Ekvatoriālās Gvinejas oficiālās valodas ir spāņu un franču valoda. Vairums iedzīvotāju (93%) Ekvatoriālajā Gvinejā ir kristieši. Otra izplatītākā reliģija ir islams, kam ir 1-2% sekotāju.
Gabona
Gabona (, izrunā: ), oficiāli Gabonas Republika (République Gabonaise), ir valsts Centrālajā Āfrikā rietumu krastā. Tā ziemeļrietumos robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, ziemeļos ar Kamerūnu, bet austrumos un dienvidos ar Kongo Republiku. Rietumos Gabonu apskalo Gvinejas līcis. Tās galvaspilsēta ir Librevila, kas ir arī lielākā pilsēta valstī. Gabonas platība ir gandrīz 270,000 km. Gabonā dzīvo aptuveni 1,5 miljoni iedzīvotāju, kuri pieder pie vairāk nekā 40 etniskajām grupām. Vairāk nekā viena ceturtā daļa no visiem valsts iedzīvotājiem ir fangi.
Gabona bija franču kolonija. Tā ieguva neatkarību 1960. gada 17. augustā. Kopš 1960. gada, Gabonai ir bijuši tikai 3 prezidenti. Sākumā, tajā pastāvēja vienas partijas sistēma. 1990. gadu sākumā valsts pārgāja uz daudz partiju sistēmu.
Gvineja
Gvinejas Republika ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas ziemeļrietumos. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Gvineju-Bisavu, ziemeļos ar Senegālu, ziemeļos un ziemeļaustrumos ar Mali, austrumos ar Kotdivuāru, bet dienvidos ar Libēriju un Sjerraleoni. Rietumos to apskalo Atlantijas okeāns. Gvinejā atrodas 1/3 no pasaules boksītu krājumiem, un tā ir otrs lielākais boksītu eksportētājs pasaulē.
Ar 245 857 kvadrātkilometru platību Gvineja ir apmēram tāda paša lieluma kā Lielbritānija, bet mazliet mazāka kā ASV štats Oregona. Krasta līnija ir 320 kilometrus gara, bet kopējā sauszemes robeža ir 3400 kilometri.
Kamerūna
Kamerūna ir unitāra republika Centrālāfrikā. Tā ziemeļrietumos robežojas ar Nigēriju, ziemeļaustrumos — ar Čadu, austrumos — ar Centrālāfrikas Republiku, bet dienvidos — ar Ekvatoriālo Gvineju, Gabonu un Kongo Republiku. Rietumos Kamerūnu apskalo Gvinejas līcis. Valsts nosaukums cēlies no vārda, ko 15. gadsimtā portugāļu jūras braucēji deva Uori upei — Rio dos Camarões jeb tulkojumā "garneļu upe".
Valsts teritorija ir bagāta ar mežiem. Iedzīvotāju vairākums mīt Kamerūnas dienviddaļā. Lielākās pilsētas ir Duala un Jaunde. Jau kopš neatkarības iegūšanas 1961. gadā Kamerūna ir centusies attīstīt rūpniecību un infrastruktūru. Valsti kopš 1982. gada vada prezidents Pols Bija, kuram ir ļoti plašas pilnvaras. Kamerūna tika izveidota no britu un franču kolonijām, mūsdienās starp šīm valsts daļām notiek šķelšanās — angliski runājošie iedzīvotāji arvien vairāk atsvešinās no valdības un viņus pārstāvošie politiķi vēlas panākt lielāku valsts decentralizāciju vai pat bijušās britu kolonijas neatkarību.
Komoras
Komoras, oficiāli Komoru Savienība (Komoriešu: Udzima wa Komori,), ir salu valsts Indijas okeānā, netālu no Āfrikas austrumu krasta. Oficiāli Komoru Savienība sastāv no četrām Komoru arhipelāga salām — Nazidžas, Mvali, Nzvani un Majotas —, taču faktiski Majota ir Francijas aizjūras departaments un nekad nav bijusi Komoru Savienības sastāvā.
Komoru saimniecība lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju kapitālieguldījumiem un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 20,2% no IKP, šis rādītājs bija devītais augstākais no visām valstīm.
Kongo Demokrātiskā Republika
Kongo Demokrātiskā Republika, agrāk — Zaira, ir valsts Centrālajā Āfrikā. Tā ziemeļos robežojas ar Centrālāfrikas Republiku un Dienvidsudānu, austrumos ar Ugandu, Ruandu, Burundi un Tanzāniju, dienvidaustrumos ar Zambiju, ziemeļrietumos ar Kongo Republiku un dienvidrietumos ar Angolu. Pēc platības tā ir otrā lielākā valsts Āfrikā un 11. lielākā pasaulē. Tā ir lielāka valsts Subsahāras Āfrikā pēc platības. Ar 84 miljoniem iedzīvotāju šī ir valsts ar ceturto lielāko iedzīvotāju skaitu Āfrikā un 16. lielāko pasaulē, tāpat šī ir valsts ar lielāko iedzīvotāju skaitu starp tām valstīm, kur oficiālā valsts valoda ir franču. Bez franču valodas arī četras bantu valodas (kongo valoda, lingala valoda, luba, svahili) ir atzītas par valsts valodām. Valsti apdzīvo vairāki simti dažādu etnisko grupu.
No 1908. līdz 1960. gadam Kongo Demokrātiskā Republika bija Beļģijas kolonija un tās nosaukums bija Beļģu Kongo. No 1971. līdz 1997. gadam tā bija oficiāli pazīstama ar nosaukumu Zaira.
Kongo Republika
Kongo Republika ir valsts Centrālajā Āfrikā, tā atrodas Atlantijas okeāna krastā. Tā robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku dienvidos un austrumos, Gabonu rietumos, Kamerūnu un Centrālāfrikas Republiku ziemeļos, un Kabindas provinci (Angolas provinci) dienvidrietumos. Rietumos Kongo Republiku apskalo Atlantijas okeāns. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Brazavila. Valsts teritorija ir bagāta ar mežiem. Lielākā daļa no iedzīvotājiem dzīvo valsts dienvidu daļā.
Reģionā dominēja Bantu runājošās ciltis, kas uzcēla tirdzniecības ceļus, kas veda uz Kongo upes baseinu. Kongo agrāk bija daļa no Francijas Ekvatoriālās Āfrikas. Pēc neatkarības iegūšanas 1960. gadā bijusī franču kolonija kļuva par Kongo Republiku. Kongo Tautas Republika bija marksisma-ļeņinisma vienas partijas valsts no 1970. līdz 1991. gadam. Daudzpartiju vēlēšanas ir notikušas kopš 1992. gada, lai gan demokrātiski ievēlētā valdība tika gāzta 1997. gada Kongo Republikas pilsoņu kara laikā.
Kotdivuāra
Kotdivuāra jeb Ziloņkaula Krasts, oficiāli Kotdivuāras Republika, ir valsts Rietumāfrikā. Tā robežojas ar Libēriju un Gvineju rietumos, Mali un Burkinafaso ziemeļos, Ganu austrumos, bet uz dienvidiem no tās atrodas Gvinejas līcis. Kotdivuāras platība ir 322 462 km 2, un 2009. gadā tās iedzīvotāju skaits bija 20 617 068. Neatkarību valsts ieguva.
1985. gada oktobrī Kotdivuāras valdība oficiāli lūdza citas valstis nelietot valsts nosaukuma eksonīmisko (tulkoto) formu, bet tā vietā izmantot francisko nosaukumu Côte d'Ivoire vai tā transliterācijas. Taču šis lūgums bieži tiek ignorēts, it īpaši angļu valodā, tā vietā lietojot tradicionālo nosaukumu (Ivory Coast). Izņēmumi ir diplomātiskajos sakaros, kur izmanto oficiālo nosaukumu "Kotdivuāra", kā to dara arī FIFA, SOK, Encyclopedia Britannica tiešsaistes versijā un National Geographic Society.
Madagaskara
Madagaskaras Republika (malgašu: Repoblikan'i Madagasikara) ir salu valsts Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē (ceturtā lielākā sala pasaulē). Sala izveidojās, atdaloties no superkontinenta Gondvānas pirms 88 miljoniem gadu. Madagaskarā ir bagātīga un īpatnēja augu un dzīvnieku valsts — var atrast 5% no visām pasaules augu un dzīvnieku sugām, no kurām 80% ir endēmi.
Salas ekosistēmu apdraud strauji augošais cilvēku skaits. 2012. gadā Madagaskaras iedzīvotāju skaits bija aptuveni 22 miljoni, no kuriem 90% iztika ar mazāk nekā diviem dolāriem dienā. Malgašu un franču valoda ir Madagaskaras valsts valodas. Lielākās reliģijas ir vietējā reliģija un kristietība.
Majota
Majota (, ; šimaore: Maore, ; kibuši: Mahori) ir Francijas aizjūras departaments, kas atrodas Komoru salu arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Madagaskaras. Tās teritoriāli lielāko daļu sastāda divas salas: lielākā Grantēra (jeb Mahore) un mazākā Ptītēra (jeb Pamanzi) un vairākas mazas saliņas. Majota atrodas Mozambikas šaurumā, Indijas okeānā.
Majota ir pārstāvēta Francijas senātā un Nacionālajā Asamblejā. 2001. gada 11. jūlijā Majota oficiāli kļuva par departamentālo kopienu (franču val. - collectivité départementale), kas tiesiski ir līdzīgs statuss kā aizjūras departamentam ar izņēmumu, ka departamentālā kopiena neietilpst Eiropas Savienībā. Šī statusa maiņa tika apliecināta ar 73% balsu vairākumu referendumā. Uz salas atrodas arī neliels kontingents Francijas ārzemju leģiona. Kopš 2011. gada marta Majota ir kļuvusi par aizjūras departamentu un 2014. gada 1. janvārī tā kļuva par Eiropas Savienības daļu.
Mali
Mali, oficiāli Mali Republika (République du Mali), ir valsts Rietumāfrikā. Tā robežojas ar Alžīriju ziemeļos, Nigēru austrumos, Burkinafaso un Kotdivuāru dienvidos, Gvineju dienvidrietumos, Senegālu un Mauritāniju rietumos. Mali robežas ziemeļu virzienā iestiepjas līdz pat Sahāras tuksneša centrālajai daļai, kamēr valsts dienvidu daļa, kurā dzīvo lielākā daļa iedzīvotāju, pa upēm robežojas ar Nigēru un Senegālu.
Pirms koloniālisma laikmeta mūsdienu Mali teritorijā pastāvēja vairākas lielas valstis, kā Ganas impērija, Mali impērija un Songaju impērija. 19. gadsimta beigās teritoriju pakļāva Francija un izveidoja tajā Franču Sudānas koloniju. 1960. gada jūnijā Mali kopā ar Senegālu ieguva neatkarību kā Mali Federācija, bet pāris mēnešus vēlāk, Senegāla izstājās no federācijas un Mali kļuva par Mali Republiku. Par valsts prezidentu tika ievēlēts Mobido Keita.
Maroka
Maroka (, berberu: ⵍⵎⴻⵖⵔⵉⴱ / ⴰⵎⴻⵔⵔⵓⴽ Elmeɣrib / Amerruk), oficiāli Marokas karaliste, ir valsts Ziemeļāfrikā. Tā atrodas pie Atlantijas okeāna un Vidusjūras, kurus atdala Gibraltāra šaurums. Maroka robežojas ar Alžīriju austrumos, Spāniju ziemeļos (jūras robeža un sauszemes robežas ar divām Spānijas autonomām pilsētām, Seutu un Melilju) un Rietumsahāru dienvidos.
Maroka ir vienīgā no Āfrikas valstīm, kas nav Āfrikas Savienībā, taču tā ir Arābu līgas dalībniece. 1987. gadā Maroka oficiāli lūdza sākt iestāšanās sarunas ES, tomēr Eiropas Savienības Padome atteicās izskatīt šo jautājumu, jo Maroka neesot Eiropas valsts.
Mauritānija
Mauritānija (, Muritaniyah), oficiāli Mauritānijas Islāma Republika (الجمهورية الإسلامية الموريتانية, Al-Jumhuriyah al-Islamiyah al-Muritaniyah) ir vāji attīstīta viennacionāla valsts Rietumāfrikā. To rietumos apskalo Atlantijas okeāns. Robežojas ar Rietumsahāru ziemeļrietumos, ar Alžīriju ziemeļaustrumos, ar Mali dienvidaustrumos un ar Senegālu rietumos. Mauritānijas platība ir 1 030 700 km² un pēc platības tā ir divdesmit devītā lielākā valsts pasaulē. To ietekmē tropu klimatiskā josla. Mauritānija ar 3,3 miljoniem iedzīvotāju ir simtu trīsdesmit piektā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Reljefs visā valsts teritorijā ir līdzens.
Mauritānija ir islāmiska republika, kas sastāv no divpadsmit reģioniem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Nuakšota. Vairāk kā 20% iedzīvotāju ikdienā iztiek ar mazāk kā 1.25 dolāriem. Lai gan Mauritānijā ir pieejami daudzi dabiskie izrakteņi, tai ir zemākais IKP rādītājs starp Āfrikas valstīm.
Maurīcija
Maurīcija, oficiāli Maurīcijas Republika (Republic of Mauritius) ir salu valsts Indijas okeāna dienvidrietumos, aptuveni 900 km uz austrumiem no Madagaskaras. No salas uz ziemeļiem atrodas Seišelu salas, bet uz rietumiem atrodas Francijas aizjūras departaments — Reinjona. Maurīcijas platība ir 2 040 km² un pēc platības tā ir simtu septiņdesmit devītā lielākā valsts pasaulē. To ietekmē tropu klimatiskā josla. Ar 1,26 miljoniem iedzīvotāju 2013. gadā, tā ir simtu piecdesmit sestā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.
Maurīcija ir parlamentāra republika, kas sastāv no deviņiem rajoniem. Valsts teritoriju veido Maurīcijas, Rodrigesa, Maskarēnu, Kargadosas-Karahosas, Agalegas salas. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Portluī.
Nigēra
Nigēra, oficiāli Nigēras Republika (République du Niger) ir iekšzemes valsts Rietumāfrikā. Valsts nosaukums radies no Nigēras upes. Nigēras platība ir gandrīz 1 270 000 km², tā ir lielākā valsts Rietumāfrikā. Vairāk nekā 80% no valsts teritorijas atrodas Sahāras tuksnesī. Lielākā daļa no 17 138 707 iedzīvotājiem ir musulmaņi, kuri dzīvo galvenokārt valsts dienvidu un rietumu daļā. Valsts galvaspilsēta Niameja atrodas Nigēras dienvidrietumos.
Nigēra ir jaunattīstības valsts, un tai ir viens no zemākajiem ANO Tautas attīstības indeksiem (HDI). 2013. gadā tā atradās 187. vietā. Lielākajai daļai no valsts draud periodisks sausums un pārtuksnešošanās. Nigēras ekonomikā dominē naturālā saimniecība lauksaimniecībā auglīgākajos valsts dienvidos un izejvielu (īpaši urāna rūdas) eksports. Nigēra saskaras ar nopietnām attīstības problēmām, sakarā ar to, ka tai nav izejas uz jūru, tuksnešainā klimata, iedzīvotāju zemās izglītības, nabadzības, infrastruktūras trūkuma, sliktas veselības aprūpes un vides degradācijas dēļ.
Reinjona
Reinjona ir Francijas aizjūras reģions un arī aizjūras departaments. Šī vulkāniskās izcelsmes sala atrodas Indijas okeānā, aptuveni 700 kilometrus uz austrumiem no Madagaskaras, bet 200 kilometrus uz dienvidrietumiem no Maurīcijas.
Līdz 1665. gadam Reinjonas sala bija neapdzīvota, bet mūsdienās šī sala ir Francijas aizjūras departaments, kas ir arī viens no septiņiem Eiropas Savienības aizjūras reģioniem.
Ruanda
Ruanda, oficiāli Ruandas Republika (Repubulika y'u Rwanda, République du Rwanda, Republic of Rwanda), ir valsts Austrumāfrikā. Ruanda robežojas ar Ugandu, Burundi, Kongo Demokrātisko Republiku un Tanzāniju. Lielākā daļa no Ruandas iedzīvotājiem ir hutu cilts pārstāvji. Lielākā mazākumtautība ir tutsi, bet nākamā ir tva (Twa) cilts pārstāvji. Ruandā ir trīs oficiālās valodas: kiņaruanda, franču un angļu valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, galvenokārt Romas katoļu baznīca. Valstī dzīvo arī liels skaits musulmaņu.
1994. gadā valstī notika pret tutsi mazākumtautību vērsts genocīds, kurā gāja bojā no 500 000 līdz miljonam cilvēku.
Seišelas
Seišelas oficiāli Seišelu Republika (kreolu - Repiblik Sesel) ir salu valsts Āfrikā uz ziemeļaustrumiem no Madagaskaras. Arhipelāgs sastāv no 115 granīta un koraļļu salām, no kurām 33 ir apdzīvotas. Lielākās salas ir Mae, Pralēna un Ladiga. Tai ir augstākais tautas attīstības indekss Āfrikā un augstākā ienākumu nevienlīdzība pasaulē, mērot pēc džini koeficienta. Seišelas ir viena no Āfrikas Savienības loceklēm.
Seišelas ar 86 525 iedzīvotājiem ir otrā mazākā valsts Āfrikā pēc iedzīvotāju skaita, katru gadu to apmeklē vairāk kā 200 000 tūristu. 86% valsts iedzīvotāju ir seišelieši.
Senegāla
Senegāla, oficiāli Senegālas Republika , ir valsts Āfrikas rietumos uz dienvidiem no Senegālas upes, Atlantijas okeāna krastā. Robežojas ziemeļos ar Mauritāniju, austrumos ar Mali un dienvidos ar Gvineju un Gvineju-Bisavu. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Dakara.
Līdz 20.gs. vidum Senegālas teritorija ir Francijas koloniālās impērijas sastāvā. 1959. gada janvārī Senegāla un Franču Sudāna izveido Mali federāciju, kas 1960. gada 20. jūnijā saņem neatkarību no Francijas. Jau 20. augustā federācija sabrūk, izveidojoties neatkarīgai Senegālai un Mali. Par Senegālas prezidentu ievēl Leopoldu Sengoru, kurš ir arī starptautiski pazīstams dzejnieks. Sākotnēji valstī pastāv parlamentāra sistēma, un Sengors sadarbojas ar premjerministru un aizsardzības ministru Mamadu Diā. Sengors atbalsta sadarbību ar PSRS, taču nav tik radikāls sociālists kā Diā. Starp abiem politiķiem sākas konflikti par valsts ekonomiskās attīstības politiku. 1962. gada decembrī Diā sarīko neveiksmīgu valsts apvērsuma mēģinājumu, un tiek arestēts un notiesāts uz mūža ieslodzījumu (atbrīvots 1974). Valsts pieņem jaunu konstitūciju, kas izveido prezidentālu republiku. 1963. gada decembrī Sengoru, kā vienīgo kandidātu, ar 832 919 balsīm no 941 273 atkal ievēl par prezidentu. No 1965. līdz 1975. gadam Sengora Senegālas Progresīvā savienība ir vienīgā valstī atļautā partija. Lai arī valstī demokrātija ir krietni ierobežota, Sengora režīms ir salīdzinoši maigs. Viņš ir viens no Āfrikāņu sociālisma un negritūdes ideologiem. 1967. gada martā pret Sengoru veic neveiksmīgu atentāta mēģinājumu. 1968. gada februārī viņu atkal pārvēl prezidenta amatā. 1970. gadā Sengors atjauno premjerministra amatu, uzticot to sev lojālajam Andu Diafam. 1974. gadā valstī atļauj veidot vēl divas partijas, un 1975. gada 9. jūlija likums nosaka, ka valstī var pastāvēt trīs partijas, katrai no kurām jāpārstāv cita ideoloģija (marksisms-ļeņinisms, sociāldemokrātija un liberālisms). Papildus Sangora Senegālas Sociālistiskajai partijai izveido marksistu Āfrikāņu Neatkarības partiju un liberālu Senegālas Demokrātisko partiju, par kuras vadītāju kļūst Abdulaje Vade.
Togo
Togo, oficiāli Togo Republika , ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrika s ziemeļrietumos. Rietumos tā robežojas ar Ganu, ziemeļos ar Burkinafaso, austrumos ar Beninu. Dienvidos Togo krastus apskalo Gvinejas līcis. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Lome. Togo ir apmēram 57 000 kvadrātkilometru liela, līdz ar to tā ir viena no mazākajām valstīm Āfrikā. 2013. gadā to apdzīvoja vairāk kā 7 miljoni iedzīvotāju.
Togo ir viena no ANO, Āfrikas savienības un Frankofonijas loceklēm. Togo galvenās eksportpreces ir kafija, kakao, kokvilna, kā arī fosfors.
Tunisija
Tunisija (, amazigā: ), oficiāli Tunisijas Republika , ir valsts Vidusjūras piekrastē, pēc teritorijas platības, mazākā Ziemeļāfrikas valsts. Robežojas ar Alžīriju un Lībiju. Valsts ziemeļu daļu aizņem Atlasa kalni, dienviddaļā Sahāras tuksnesis. Lielākoties Tunisijas teritoriju aizņēmusī romiešu Āfrikas province devusi nosaukumu visam Āfrikas kontinentam.
Atlasa kalni aizņem lielāko Tunisijas teritorijas daļu. Teritoriju klāj biezs nogulumiežu slānis, jo šī teritorija senatnē atradās zem jūras ūdeņiem. Valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā atrodas Sahāras tuksnesis un tā ir mazapdzīvota. Nabadzīgo nokrišņu dēļ, Tunisijā nav lielu upju un daudzas no tām periodiski izžūst. Atlasa kalnos tās tek caur kanjoniem. Lielākais ezers valstī ir Džerīda sālsezers. To var uzskatīt par lagūnas tipa ezeru, jo pirms vairākiem miljoniem gadu, tas atdalījās no Vidusjūras un izžuva. Tunisijā ir arī daudz citu nelielu sālsezeru.
Čada
Čada ( (Tshād); ), oficiālais nosaukums Čadas Republika, ir valsts Centrālajā Āfrikā. Valsts tautsaimniecībā un attīstībā, lai gan ir vērojama neliela izaugsme, tomēr ir daudz problēmu. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, galvenokārt nodarbojoties ar lauksaimniecību un lopkopību. Kopš 2003. gada jēlnafta ir kļuvusi par valsts galveno eksporta ieņēmumu avotu, aizstājot tradicionālo kokvilnas nozari.
Čada robežojas ar Lībiju ziemeļos, Sudānu austrumos, Centrālāfrikas Republiku dienvidos, Kamerūnu un Nigēriju dienvidrietumos un Nigēru rietumos. Pateicoties lielajam attālumam no jūras un tuksneša klimatam, šo valsti bieži sauc par Āfrikas "mirušo sirdi". Valsts ziemeļos atrodas Tibesti kalni, lielākā kalnu grēda Sahāras tuksnesī. Čada ir bijusī Francijas Ekvatoriālās Āfrikas Federācijas sastāvdaļa. Ar 1 284 000 kvadrātkilometru lielu platību Čada ir 21. lielākā valsts pasaulē.
Ēģipte
Apvienotā Arābu Republika (, al-Jumhūrīyah al-‘Arabīyah al-Muttaḥidah), arī UAR, bija īslaicīga politiskā savienība starp Ēģipti, Palestīnu un Sīriju. To izveidoja 1958. gadā un pastāvēja līdz 1961. gadam. Ēģipte, kā Apvienotā Arābu Republika, bija pazīstama līdz 1971. gadam. Tās prezidents bija Gamāls Abdels Nāsers.
Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes
Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes (, saīsināti TAAF) ir Francijas aizjūras teritorija Indijas okeāna dienviddaļā un Antarktīdā. Teritorija bieži tiek saukta arī par Francijas Dienvidjūru Zemēm, lai izslēgtu starptautiskās sabiedrības neatzītās Francijas pretenzijas Antarktīdas Adelijas Zemē.
Teritorijā nav patstāvīgo iedzīvotāju, bet ir 4 zinātniskās stacijas un vairāki militārie garnizoni. Teritorija ietver:
Kambodža
Kambodža (agrāk saukta par Kampučiju) ir vidēji liela valsts Dienvidaustrumu Āzijā. Tās galvaspilsēta Pnompeņa ir arī lielākā pilsēta. Tās galvenā reliģija ir budisms.
Laosa
Laosas Tautas Demokrātiskā Republika (lao: Sathalanalat Paxathipatai Paxaxon Lao) ir valsts Āzijas dienvidaustrumos. Tā atrodas uz Indoķīnas pussalas un tai nav pieejas jūrai. Ziemeļos tā robežojas ar Ķīnu un Mjanmu, austrumos ar Vjetnamu, dienvidos ar Kambodžu, bet rietumos ar Taizemi. Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir sociālistiskā iekārta ar vienu valdošo politisko partiju.
Tajā ir vairāk kā sešdesmit dažādas etniskās grupas. Galvenā reliģija valstī ir budisms.
Libāna
Libāna, oficiāli Libānas Republika , ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos. Ziemeļos un austrumos Libāna robežojas ar Sīriju un dienvidos ar Izraēlu, rietumos ar Vidusjūru. Saistībā ar iedzīvotāju reliģisko un etnisko daudzveidību, Libānā sastopama īpaša politiskā sistēma, pazīstama kā konfesionālisms, kas paredzēta tam, lai visas reliģijas tiktu vienādi respektētas.
Lai arī pēc neatkarības iegūšanas Libānā regulāri uzliesmoja nemieri, līdz reliģisko un etnisko nesaskaņu izraisītajam Libānas pilsoņu karam (1975-1990), valstī bija relatīvs miers un labklājība, ko sekmēja tūrisms, zemkopība un attīstītā banku sistēma. To uzskatīja par arābu valstu banku galvaspilsētu un tā bija plaši pazīstama kā 'Tuvo Austrumu Šveice' saistībā ar tās finansiālo varu. Libāna piesaistīja lielu skaitu tūristu, jo tās galvaspilsēta Beirūta tika bieži dēvēta par 'Tuvo Austrumu Parīzi'.
Sīrija
Sīrija, oficiāli Sīrijas Arābu Republika , ir valsts Tuvajos austrumos, dibināta 1946. gada 17. aprīlī.
Tā robežojas ar Libānu rietumos, Izraēlu dienvidrietumos, Jordāniju dienvidos, Irāku austrumos un Turciju ziemeļos. Sīrijai ir starptautiski strīdi ar Izraēlu par tās okupētajām Golānas augstienēm, kā arī ar Turciju par Hatajas (Hatay) provinci.
Vjetnama
Vjetnama, oficiālais valsts nosaukums Vjetnamas Sociālistiskā Republika (Cộng hòa xã hội chủ nghĩa Việt Nam) , ir valsts Indoķīnas pussalā. Ziemeļos robežojas ar Ķīnu, ziemeļrietumos ar Laosu, dienvidrietumos ar Kambodžu un austrumos ar Dienvidķīnas jūru. Vjetnamas kopējā platība ir 331 690 km², pēc 2017. gada provizoriskajiem datiem Vjetnamā dzīvo 94,57 miljoni iedzīvotāju. Tā ir 14. visapdzīvotākā valsts pasaulē un 9. apdzīvotākā valsts Āzijā. Vjetnama savu neatkarību ieguva 1945. gada 2. septembrī. Citas valstis to atzina tikai 1954. gadā.
Kopš 1976. gada, kad atkalapvienojās Vjetnamas ziemeļu un dienvidu daļa, valsts galvaspilsēta ir Hanoja. Lielākā Vjetnamas pilsēta ir Hošimina, Hanoja ir otrā lielākā. Hanoja ir valsts saimniecības un kultūras centrs. Vjetnama ir viena no četrām atlikušajām pasaules valstīm, kuras oficiālā valsts iekārta ir komunisms un valsti pārvalda viena partija. Vjetnama ir Pasaules Tirdzniecības Organizācijas, Frankofonijas, Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas un citu organizāciju pilntiesīga dalībvalsts. Kopš 2000. gada Vjetnamas saimniecība ir viena no straujāk augošajām saimniecībām pasaulē.
Beļģija
Beļģija (, (izruna), (izruna) ), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. To ziemeļos apskalo Ziemeļjūra, kā arī robežojas ar Nīderlandi ziemeļos, ar Vāciju austrumos, ar Luksemburgu dienvidaustrumos un ar Franciju rietumos. Beļģijas kopējā platība ir 30 528 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļrietumos gar Ziemeļjūru plešas piekrastes līdzenumi, vidusdaļu veido plakankalne, bet dienvidaustrumos atrodas mežaina augstiene. Beļģija ar 11,2 miljoniem iedzīvotāju ir devītā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.
Beniluksa savienības locekle, NATO un Eiropas Savienības dibinātājvalsts. Briselē atrodas Eiropas Savienības galvenā mītne, kā arī vairāku nozīmīgu ES institūciju mītnes. Beļģija ir daļa no Šengenas zonas, un tajā ir ieviesta Eiropas valūta eiro.
Francija
Francija (, izrunā: ), oficiāli Francijas Republika (République française, ), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra. Franciju no Apvienotās Karalistes šķir Lamanša šaurums, zem kura atrodas tunelis, kas savieno abas valstis. Francijas kontrolē ir arī Korsikas sala Vidusjūrā un vairākas citas mazākas piekrastes salas. Francijas aizjūras departamenti robežojas ar Brazīliju, Surinamu (Franču Gviāna) un ar Nīderlandes pakļautībā esošo Sintmārtenu (Senmartēna). Paši francūži savu valsti bieži dēvē par L’Hexagone (Sešstūri), jo pēc kontūras atgādina šo ģeometrisko figūru.
Francija kopš 17. gadsimta beigām ir viena no pasaules lielvarām. 18. un 19. gadsimtā tā kļuva par koloniālu impēriju. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Mazajās Antiļu salās. Francija bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G8 locekle. Jāpiemin, ka tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudz atomelektrostacijas. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika.
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika , ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos. Tā ziemeļos robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju, bet austrumos – ar Turciju. Austrumos to apskalo Egejas jūra, bet rietumos Jonijas jūra. Abas jūras atrodas Vidusjūras austrumos un abās jūrās atrodas daudz salu, saliņu un klintis, kuras pieder Grieķijai, un no kurām 227 salas ir apdzīvotas. Grieķijas galvaspilsēta ir Atēnas.
Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija, Rietumu filozofija, Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma, ieskaitot komēdiju un traģēdiju.
Gērnsija
Gērnsija ir Lielbritānijas kroņa zeme un otrā lielākā Normandijas sala Lamanša jūras šaurumā pēc Džērsijas. Pašas Gērnsijas salas platība ir 65 km², taču administratīvi pie Gērnsijas tiek pieskaitītas arī Oldernija, Sarka un citas mazākas salas tās tuvumā, veidojot kopējo teritoriju 78 km². 2007. gadā kopējais Gērnsijas iedzīvotāju skaits bija 65 573. Gērnsijas galvaspilsēta ir Sentpīterporta.
Gērnsija ir britu kronim pakļauta teritorija (crown dependency), taču, tāpat kā Džērsija un Mena, nav Lielbritānijas daļa un tāpēc nav Eiropas Savienības sastāvā.
Itālija
Itālija (, izrunā ), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā. Kopš 1946. gada konstitucionālā referenduma Itālija ir republika. Lielākā daļa no valsts atrodas Apenīnu pussalā, kas tālu iestiepjas Vidusjūrā. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku. Itālijai pieder arī divas lielas salas: Sardīnija un Sicīlija, un vairākas mazākas salas. Itālija robežojas ar Šveici, Austriju, Franciju, Slovēniju un divām anklāva pundurvalstīm — Vatikānu un Sanmarīno, savukārt Šveicē Itālijai pieder eksklāvs Campione d'Italia.
Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna.
Luksemburga
Luksemburgas Lielhercogiste ir valsts Rietumeiropā. Valsts iekārta ir unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija.
Luksemburga ir Eiropas Savienības, NATO, ESAO, ANO un Beniluksa dalībvalsts. Ziemeļrietumos Luksemburga robežojas ar Beļģiju, austrumos ar Vāciju un dienvidos ar Franciju.
Monako
Monako (, monagasku: Munegu), oficiāli Monako Firstiste (Principauté de Monaco, Principatu de Munegu) ir valsts Rietumeiropā, Franču Rivjerā, dažus kilometrus no Itālijas robežas. Monako no rietumu, austrumu un ziemeļu puses ieskauj Francija, bet dienvidos to apskalo Vidusjūra. Monako sauszemes robeža ir 4,4 km gara, bet krasta līnija ir 4,1 km gara. Monako kopējā platība ir 2,02 km², un pēc teritorijas lieluma tā ir otrā mazākā valsts pasaulē aiz Vatikāna. Pēc 2013. gada datiem, Monako dzīvo 36 950 iedzīvotāji un tā ir visblīvāk apdzīvotā valsts pasaulē. Pēc 2014. gada datiem, vairāk nekā 30% valsts iedzīvotāju ir miljonāri.
Monako ir konstitucionāla monarhija un firstiste, kas tiek iedalīta četrās daļās. Valsts vara pieder Monako princim Albēram II. Kopš 1993. gada Monako ir pilntiesīga ANO dalībvalsts. Formāli Monako nav Eiropas Savienības daļa, bet tai ir sadarbība vairākās jomās. 2002. gadā par Monako oficiālo valūtu kļuva eiro. 2004. gadā Monako kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti. Tā ir arī Frankofonijas dalībvalsts.
Vatikāns
Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts ir pilsētvalsts Romas centrā. Tā ir pasaules mazākā valsts, to pārvalda Romas pāvests. Valsts iekārta ir teokrātija. Apkārt Vatikānam ir uzbūvēta augsta akmens siena, kas kalpo kā valsts robeža.
Valstij ir sava radiostacija, kas raida 47 valodās, sava nacionālā himna, karogs, savi veikali un izdevniecība, un pastmarkas. Apgrozībā ir trīs Vatikāna monētu sērijas. Pirmā sērija, uz kuras ir Viņa Svētības Jāņa Pāvila II attēls, izlaista laikā no 2002. līdz 2005. gadam. Otrā sērija, kuru sāka izlaist 2005. gada jūnijā, attēlo kambarsulaiņa, Vatikāna valsts pagaidu vadītāja, ģerboni, kas novietots uz Apustuliskā Kambara emblēmas monētas centrā. Trešo sēriju izlaida 2006. gada aprīlī. Uz monētas ir Viņa Svētības pāvesta Benedikta XVI attēls un uzraksts “CITTÀ DEL VATICANO”. Pa labi no portreta gada skaitlis "2006" un naudas kaltuves zīme "R".
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (, saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni. Šveicei juridiski nav galvaspilsētas, lai gan faktiski tā ir Berne, kur atrodas vairums valsts iestāžu. Šveicei nav robežas ar jūru; ziemeļos tā robežojas ar Vāciju, austrumos ar Lihtenšteinu un Austriju, dienvidos ar Itāliju, bet rietumos robežojas ar Franciju.
Šveice atrodas starp Alpu un Juras kalniem; tās kopējā platība ir 41 284 km². Šveicē dzīvo aptuveni 8 miljoni iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies valsts centrālajā daļā. Šeit atrodas arī lielākās valsts pilsētas. No šīm pilsētām ļoti nozīmīgas ne tikai Šveicē, bet arī visā pasaulē ir Ženēva un Cīrihe. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu cilvēku Šveice ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Cīrihe un Ženēva attiecīgi ir novērtētas kā pilsētas ar otro un trešo augstāko dzīves kvalitāti pasaulē.
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku. Savienotajās Valstīs bez kontinentālajiem štatiem ietilpst arī Aļaska un Havajas. Aļaskas štats atrodas Ziemeļamerikas ziemeļrietumos, kur tas austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar Krieviju, kas iet cauri Beringa šaurumam. Havaju štats ir arhipelāgs Klusā okeāna vidū. Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas Karību jūrā (Puertoriko un ASV Virdžīnas) un Klusajā okeānā (nozīmīgākās no tām ir Amerikāņu Samoa, Guama un Ziemeļu Marianas Salas).
Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju Savienotās Valstis ir trešā vai ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc platības, savukārt pēc iedzīvotāju skaita tā stabili ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ekonomika ir lielākā nacionālā ekonomika pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes).
Gvadelupa
Gvadelupa ir viens no četriem Francijas aizjūras reģioniem un Francijas aizjūras departaments. Atrodas Centrālamerikā, Karību reģiona centrālajā daļā, ietilpst Mazo Antiļu salu grupā. Salu kopējā platība ir 1628 km², pēc 2013. gada datiem salās dzīvo 405 739 iedzīvotāji. Gvadelupa sastāv no piecām lielām un vairākām sīkām salām. Galvenokārt Gvadelupas teritoriju veido divas galvenās salas, viena ir kalnaina, vulkāniskas izcelsmes sala, bet otra zema koraļļu sala, kurā atrodas galvenās Gvadelupas lauksaimniecības zemes. Tai ir jūras robeža ar Montserratu ziemeļos, ar Dominiku dienvidos un ar Avesas salu rietumos. Rietumos apskalo Karību jūra, bet austrumos Atlantijas okeāns. Administratīvais centrs ir Bastēra, bet lielākā pilsēta ir Pointapitre. Gvadelupa ir sīkāk sadalīta divos apriņķos, kas sadalīti 40 kantonos un 32 komūnās.
Kā daļa no Francijas, tā ir Eiropas Savienības un eirozonas sastāvā, kurā tāpat kā citās eirozonas valstīs lieto eiro. Tā kā Gvadelupa ir aizjūras teritorijā, tā nav iekļauta Šengenas zonā. Oficiālā valoda ir franču valoda, bet tiek lietota arī Antiļu kreolu valoda.
Haiti
Haiti oficiāli Haiti Republika ir valsts Amerikā, Karību reģionā. Tā atrodas uz tāda paša nosaukuma salas Lielo Antiļu salu grupā, ko dala ar vienīgo kaimiņvalsti Dominikānu. To apskalo Atlantijas okeāns ziemeļos, Gonāvas līcis rietumos un Karību jūra dienvidos. Administratīvi valsts teritorija ir iedalīta desmit rajonos.
Haiti ir divas oficiālās valodas: franču un Haiti kreolu valoda, kas cēlusies no franču valodas, taču no tās ļoti atšķiras. Haiti galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Portoprensa. Galvenā reliģija valstī ir katolicisms, taču plaši tiek praktizēts vudū kults.
Kanāda
Kanāda ir valsts, kura aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem. Tā plešas no Atlantijas okeāna austrumos līdz Klusajam okeānam rietumos, bet ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns. Kanāda ir pasaulē otra lielākā valsts pēc platības. Sauszemes robeža dienvidos un rietumos tai ir tikai ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
Zemi, kur mūsdienās atrodas Kanāda, vairākus tūkstošus gadu apdzīvoja dažādas ieziemiešu ciltis. 15. gadsimta beigās britu un franču ekspedīcijas devās izpētīt mūsdienu Kanādas austrumu krastu, bet vēlāk šeit arī apmetās uz dzīvi. 1763. gadā pēc Septiņgadu kara Francija atdeva gandrīz visas savas kolonijas britiem. 1867. gadā, Kanādas provincei apvienojoties ar vēl divām Britu Ziemeļamerikas kolonijām, tika izveidota federāla domīnija, kura sastāvēja no četrām provincēm. Ar to sākās citu provinču un teritoriju pievienošana, kā rezultātā pastiprinājās tās autonomija no Apvienotās Karalistes, kas īpaši tika uzsvērts 1931. gadā, kad tika pieņemts Vestminsteras statūts. Šis process sasniedza kulmināciju 1982. gadā, kad tika parakstīts Kanādas akts, kurš formāli atbrīvoja Kanādu no Britu parlamenta varas.
Martinika
Martinika ir Francijas aizjūras reģions un arī aizjūras departaments. Šī Antiļu arhipelāga sala atrodas Karību jūrā, aptuveni 450 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Dienvidamerikas krastiem, bet 700 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Dominikānas.
Senbartelmī
Senbartelmī ir Francijas aizjūras teritorija, kas atrodas Mazajās Antiļu salās. Līdz 2007.g. ietilpa Gvadelupas aizjūras departamentā. Vienīgā Karību jūras sala, kas bijusi Zviedrijas kolonija.
Senbartelmī salu pirmie savā īpašumā ieguva francūži 1648.g., bet 1784.g. tika pārdota Zviedrijai. Zviedru periods atstājis salā daudzus raksturīgus vietvārdus, kā arī trīs kroņus Senbartelmī ģerbonī.
Senmartēna
Senmartēna ir Francijas aizjūras teritorija Mazajās Antiļu salās, kas aizņem Senmartēnas salas ziemeļu daļu. Salas dienvidu daļu aizņem Nīderlandei piederošā Sintmārtena. Senmartēnai pakļautas arī virkne mazāku salu, lielākā no kurām ir Tintamara.
Kategorija:Ziemeļamerikas valstis Kategorija:Francijas aizjūras teritorijas Kategorija:Senmartēnas sala
Senpjēra un Mikelona
Senpjēra un Mikelona ir neliela salu grupa Atlantijas okeāna ziemeļos pie Ņūfaundlendas (Kanāda) krastiem Kabota šaurumā. Divas galvenās salas ir mazākā Senpjēra, uz kuras atrodas tāda paša nosaukuma administratīvais centrs un koncentrēta lielākā daļa aktivitāšu un lielākā Mikelona.
Senpjēra un Mikelona ir Francijas aizjūras teritorija un Eiropas Savienības daļa. Šeit imigrācijas procedūra ir tāda pati kā Eiropas Savienībā, bet ir daži izņēmumi personām, kas nav Francijas pilsoņi.
Sentvinsenta un Grenadīnas
Sentvinsenta un Grenadīnas ir neatkarīga valsts Karību jūrā. Nāciju Sadraudzības valsts.
Valsts teritorija sastāv no Sentvinsentas salas un 32 mazām Grenadīnas grupu salām (Mazo Antiļu salu arhipelāgā). Salu kopējā platība ir 389 km². Sentvinsenta un Grenadīnas galvaspilsēta ir Kingstauna.
Trinidāda un Tobāgo
Trinidāda un Tobāgo, oficiāli Trinidādas un Tobāgo Republika (Republic of Trinidad and Tobago), ir arhipelāgu valsts Karību jūras dienvidos, uz ziemeļiem no Dienvidamerikas valsts Venecuēlas un uz dienvidiem no Grenādas Mazajās Antiļās.
Parasti tiek uzskatīta par Karību reģiona valsti, tai ir jūras robeža ar vairākām valstīm, tai skaitā Barbadosu, Gajānu, Grenādu un Venecuēlu. Tā sastāv no divām salām — Trinidādas un Tobāgo — un vairākām citām mazākām reljefa formām. No 1639. līdz 1693. gadam Tobāgo bija Kurzemes kolonija un tika dēvēta par Jaunkurzemi.
Franču Polinēzija
Franču Polinēzija (taitiešu: Pōrīnetia Farāni) ir Francijas aizjūras teritorija ar speciālu statusu. Aizņem vairākas salu grupas Klusajā okeānā: Biedrības salas, Tuamotu salas, Marķīza salas, Tubuai salas, kā arī vairākas nelielas salu grupas un atsevišķas salas un atolus. Valsts galvaspilsēta Papeete atrodas uz lielākās no salām Taiti.
Jaunkaledonija
Jaunkaledonija ir Francijai piederoša salu grupa Klusajā okeānā. Tulkojumā Nouvelle-Calédonie nozīmē Jaunskotija (franču Nouvelle + latīņu Caledonia).
Pirmie cilvēki uz dzīvi Jaunkaledonijā apmetās jau aptuveni 2000 gadā p.m.ē. Eiropieši šo salu grupu atklāja 1774. gadā, kad kapteinis Džeimss Kuks to nosauca par Jaunskotiju (New Caledonia). Salas piesaistīja Ziemeļamerikas un britu vaļu mednieku un kokmateriālu tirgotāju uzmanību, kas atnesa Jaunkaledonijai ne tikai investīcijas, bet arī dažādas slimības — bakas, dizentēriju, gripu, lepru, masalas un sifilisu. Ļoti daudzi no ieceļotājiem bija negodīgi spekulanti un krāpnieki, kā arī ļoti iedomīgi cilvēki, kas vēlāk izsauca vietējos iedzīvotājos dziļu nepatiku. To pierādīja arī starpgadījums 1849. gadā, kad kuģa Cutter komandu nogalināja un apēda Puma cilts (Pouma clan).
Vanuatu
Vanuatu Republika ir salu valsts Klusajā okeānā. Ziemeļos tā robežojas ar Zālamana Salu teritoriālajiem ūdeņiem, rietumos - ar Austrālijas, dienvidrietumos - ar Jaunkaledonijas un austrumos ar Fidži teritoriālajiem ūdeņiem. Vanuatu Republika ir izvietota uz 83 Jaunhebridu salām, kuru kopējais krastu līniju garums ir 2528 km. Sauszemes kopējā platība ir 12 189 km². 2008. gadā Vanuatu dzīvoja 215 446 iedzīvotāji. Vanuatu galvaspilsēta ir Vila.
Volisa un Futuna
Volisa un Futuna (uveiešu un futuniešu: ʻUvea mo Futuna) ir Francijas aizjūras komūna Polinēzijā Klusā okeāna centrālajā daļā starp Fidži un Samoa. Volisā un Futunā ietilpst Volisa salas (Uvea), kur mīt gandrīz 3/4 no kopējā iedzīvotāju skaita un Hornas salas (Futunas salas), kurās ietilpst Futuna un neapdzīvotā Alofi sala.
Volisa un Futuna ir vienīgā Francijas teritorija, kurā ir saglabājusies tradicionālā vietējo monarhu vara un trīs tradicionālās karalistes (Uvea, Alo un Sinave) veido pirmās pakāpes administratīvo iedalījumu.
Argentīna
Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos. Argentīna ir otra lielākā valsts kontinentā aiz Brazīlijas un astotā lielākā pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Argentīna ir tikai trešā lielākā valsts Dienvidamerikā aiz Brazīlijas un Kolumbijas. Tā kā Argentīna ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3700 km garumā, tad valstī ir vairākas klimata un veģetācijas zonas. Valstī var iedalīt četros nozīmīgos reģionos: Grančako, Pampā, Patagonijā un Andu kalnos. Valsts nosaukums ir cēlies no latīņu vārda argentum, kas nozīmē "sudrabs". Šāds nosaukums ir tāpēc, ka konkistadori ticēja, ka šeit varēs atrast šo dārgmetālu. Līdz neatkarības iegūšanai 1816. gadā Argentīna bija daļa no Spānijas impērijas.
Argentīna atrodas starp Andu kalnu grēdu rietumos un Atlantijas okeānu austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Paragvaju un Bolīviju, ziemeļaustrumos — ar Brazīliju un Urugvaju, rietumos — ar Čīli. Tās dienvidos ir Dreika šaurums un Ugunszeme. Argentīna pretendē arī uz Folklenda Salām, Dienviddžordžiju un Dienvidsendviču Salām, kā arī uz Argentīnas Antarktīdu.
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts Latīņamerikā un piektā lielākā pasaulē. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir piektā lielākā valsts. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo Atlantijas okeāns. Ziemeļos tā robežojas ar Francijas aizjūras departamentu Franču Gviānu, Surinamu, Gajanu un Venecuēlu, ziemeļrietumos robežojas ar Kolumbiju, rietumos — ar Bolīviju un Peru, dienvidrietumos — ar Paragvaju un Argentīnu, bet dienvidos — ar Urugvaju.
No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija Portugāles kolonija, tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras oficiālā valoda ir portugāļu valoda. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par Brazīlijas impēriju, bet 1889. gadā tā kļuva par republiku. Pašlaik Brazīlija ir federāla republika, kas sastāv no 26 štatiem un viena federālā apgabala. Tā ir Apvienoto Nāciju dibinātājvalsts.
Gviāna
Gviāna, nereti Franču Gviāna (Guyane française, ), ir Francijas reģions un aizjūras departaments Dienvidamerikā. Tā austrumos un dienvidos robežojas ar Brazīliju, bet rietumos — ar Surinamu. Ziemeļos un ziemeļaustrumos Gviānu apskalo Atlantijas okeāns. Tā ir vienīgā Francijas un Eiropas Savienības teritorija Dienvidamerikā. Gviānas administratīvais centrs ir Kajenna.
Gviāna ir ne tikai lielākais, bet arī vismežainākais Francijas departaments, jo 96% Gviānas platības klāj ekvatoriālie meži. Gviānā atrodas Eiropas Kosmosa aģentūras galvenais kosmodroms — Gviānas kosmiskais centrs.
