Baltkrievu valoda
Baltkrievu valoda (беларуская мова, ) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi. Tā ir viena no Baltkrievija valsts valodām (otra valsts valoda ir krievu valoda). Izplatīta arī Baltkrievijas pierobežā Polijā, Lietuvā, Latvijā, Krievijā un Ukrainā, kā arī baltkrievu diasporā citur pasaulē. Vēsturiski attīstījusies no rutēņu valodas.
Pēc 1995. gada 14. maija referenduma baltkrievu valoda zaudēja savu vienīgās valsts valodas statusu, un tās prestižs un sabiedriskais lietojums Baltkrievijā sāka strauji kristies. 1999. gada tautskaitē baltkrievu valodu par savu dzimto valodu uzskatīja aptuveni 6 984 000 (85,6%) Baltkrievijas iedzīvotāju, bet sadzīvē lietoja vien ap 3 686 000 (36,7%).
Baltkrievu alfabēts ir balstīts uz kirilicu. Tajā ir 32 burti un apostrofs.
Pēc 1995. gada 14. maija referenduma baltkrievu valoda zaudēja savu vienīgās valsts valodas statusu, un tās prestižs un sabiedriskais lietojums Baltkrievijā sāka strauji kristies. 1999. gada tautskaitē baltkrievu valodu par savu dzimto valodu uzskatīja aptuveni 6 984 000 (85,6%) Baltkrievijas iedzīvotāju, bet sadzīvē lietoja vien ap 3 686 000 (36,7%).
Baltkrievu alfabēts ir balstīts uz kirilicu. Tajā ir 32 burti un apostrofs.
Zeme (teritorija)
-
Baltkrievija
Nosaukums "Baltkrievija" ir eksonīms. Tas ir radies tiešas endonīmas tulkošanas rezultātā no nosaukuma Baltā Krievzeme (Белая Русь), kas pirmoreiz parādījās vācu un latīņu viduslaiku rakstītajos avotos. Latīņu valodā šī zeme tika saukta par Alba Ruthenia. 17. gadsimtā Krievijas cari lietoja šo terminu, lai apzīmētu slāvu tautu apdzīvotās teritorijas, kuras bija Polijas—Lietuvas ūnijas sastāvā.